• 2001.
• 2002.
• 2003.
• 2004.
• 2005.
• 2006.
• 2007.
• 2008.
• 2009.
• 2010.
• 2011.

2001

Rajona skolotāju korim - gadiņš

Sestdiena, 27. oktobris, 2001.

Īrisa DAIŅA

Ceturtdien mēģinājuma starplaikā rajona skolotāju koris atzīmēja savu pirmo darba gadskārtu: 2000. gada 24. oktobrī kopā pulcējās 14 dziedātāji, likdami pamatu jaunam kolektīvam. Idejas autores ir mūzikas skolotājas Ramona Penka, Velta Ločmele un Ilze Ungure, un šī doma par skolotāju kori viņām radās, atgriežoties no pieredzes apmaiņas brauciena Tukuma rajona Tumē. Sākumā iztika pašu spēkiem, tad par diriģenti uzrunāja Māru Skridi. Un jau decembrī skolotāju koris piedalījās kopmēģinājumā Salacgrīvā. Pirmajā sezonā vairākkārt dziedāts Alojā, pasākumos Limbažos, Baumaņu Kārļa Dziesmu dienā, Indriķim Zīlem veltītajos Virsdiriģentu svētkos, nupat rudenī - Ausekļa jubilejā, bet galvenais - tikts uz Rīgai 800 un rajona skatē iegūta 3. vieta. Nu nodoms nākamvasar piedalīties Baltijas un Ziemeļvalstu Dziesmu svētkos Klaipēdā. “Jā, “šļupstošais bērns ir pacēlies kājiņās”. Ļoti ceru, ka šis “bērns” būs dzīvotspējīgs. Šobrīd gribētos, lai būtu vairāk dziedātāju un labāks apmeklējums, diemžēl savu lomu spēlē aizņemtība, mēs tomēr sabraucam no dažādām pusēm. Problēma tā, ka skolotāju vidū maz vīriešu, tāpēc aicinām pie sevis labus, stiprus dziedātājus. Mums jāiegūst arī zināms statuss. Pirmais gads nodzīvots uz pilnīgu pašfinansēšanos, jo koris radies “no apakšas”, bet tieši tas ļauj domāt, ka būs labi rezultāti,” uzskata diriģente Māra Skride.

Korim veiksmi vēlēja valsts kultūras inspektore Taisa Aruma un Limbažu kultūras nama direktore Jolanta Borīte.

2002

Uzsvilpj – un ir! Mēs neesam iesīkstējuši veči...

2002. gada 15. augusts

Īrisa DAIŅA

Vai varat uzminēt, kurš no mūsu amatierkolektīviem izteicis šādu pašraksturojumu? Droši vien nē, jo to varētu attiecināt uz daudziem, kas piekopj dziedāšanu, dejošanu, muzicēšanu, teātra spēlēšanu u.tml. Bet šoreiz runa par rajona skolotāju kori, kam tikai pēc pāris mēnešiem – skolēnu rudens brīvdienās - apritēs pirmie 2 darbošanās gadi. Un jāteic – ar tik līksmu, smejošu, dzīvespriecīgu kolektīvu sen nebiju tikusies. Tas notika Lādezera pamatskolā, kur „Doma” (tādu nosaukumu koris sev izvēlējies) bija pulcējusies nelielā darba nometnē. Varbūt savu lomu spēlēja vēl dzīvie Klaipēdā, Ziemeļvalstu un Baltijas dziesmu svētkos gūtie iespaidi.

Saruna bija iecerēta par tiem un kora plāniem, tomēr vispirms uzklausīja slavas slavas dziesmu Lādezera skolai un tās saimniekiem. - Jau no pirmās dienas izjutām, cik šī vieta ir brīnišķīga. Gan iekšpusē, gan ārpusē viss tik perfekts – tā ir kultūra! Pirms jau te strādāja Aija Kukule ar savējiem un bija sajūsmā. Mēs šo sajūsmas saucienu turpinām Ceru, ka pastrādāsim diezgan sakarīgi, kaut gan vēlētos, lai būtu vairāk dziedoņu. Diezgan daudzi dažādu apstākļu dēļ nav atbraukuši, - pastāstīja diriģente Māra Skride.

Šī nometne vajadzīga, lai labāk sagatavotos nākamā gada lielajiem Dziesmu svētkiem, jo tas, ka dziedātāji sabrauc no visa rajona, liedz uzturēt regulāru iknedēļas mēģinājumu ritmu. Bet aizvadītās sezonas mērķis bija jau pieminētie svētki Klaipēdā. Līdzko aicinu dalīties piedzīvotajā, valodas sprēgāt sprēgā. Cits caur citu atceras lielo kopdziedāšanu, ielu koncertus, uzstāšanos mākslinieku pagalmiņā, nodziedāto mājupceļu – kā Klaipēdā uzsākām, tā, robežu neizlaižot, Rīgā Čaka ielā pabeidzām...Arī vētraino izlaidumu svinēšanu tur, Lietuvā – korī dzied 4 šīgada absolventi. Tā aizņemti bijuši no rīta līdz vakaram un no vakara līdz rītam. Nopietnāk par to visu atkal Māra: - Pārsteidzošākais, ka Latvijas informācijas dienesti par Ziemeļvalstu svētkiem izrādīja daudz lielāku interesi nekā paši lietuvieši. Viņiem laikam „koda kaulā”, ka tie nenotika Viļņā, iedarbojās lielpilsētas provinciālisms. Bet Latvija jau faktiski „okupēja” Klaipēdu: vislielākais koru skaits (no mūsu rajona piedalījās arī „Pernigele”), abi mūsu konkursa kori ieguva godalgas: Sonore „grand prix” un Sidrabe 1. vietu, Ilzes Arnes kompozīciju atzina par labāko. Latvija totāli „nopresēja” visus pārējos, ar tādu sajūtu arī mēs tur bijām. Kolosāli dziedāja arī igauņu vīru koris. Baznīcā, kur viņi koncentrēja, cilvēki sēdēja uz grīdas, pat biktskrēsli un kanceles trepītes bija aizņemtas. Fantastisku iespaidu atstāja reprezentācijas koru koncerts, daudzi dziedātāji teica, ka tādēļ vien bija vērts braukt uz Lietuvu. Jāteic, šajos svētkos korus tā nenomocījā kā pie mums, jo ārzemnieki nav pieraduši pie lielām slodzēm. Tāpēc varējām atpūsties: bijām delfinārijā, Palangā, pilsētu izstaigājām krustu šķērsu. Tomēr ar lepnumu varu teikt, ka I Ziemeļvalstu un Baltijas dziesmu svētki Rīgā bija labāk organizēti, arī koncerta programma pārdomātāka. Vēl pie Lietuvā pieredzētā plusiem dziedātāji min iespēju aprast vienam ar otru – ikdienā tas nesanāk, un teic lielu paldies rajona padomei par finansiālo palīdzību un autobusu šoferiem par iejūtību.

Vai atrasti jauni draugi? Jā, iedota adrese vienam lietuviešu korim, iespējams, kaut kas risināsies ar lieliskās gides gides Ievas starpniecību. Nupat Skultes svētkos, kur viesojās igauņu koris no Treimaņiem, Māra sarunājusi, ka viņi pēc 2 gadiem tieši skolotāju kori aicinās uz festivālu Pērnavā.

Šosezon neaizmirstamas, emocijām bagāts bijis arī barikāžu aizstāvjiem veltītais koncerts Ave Sol zālē, tāpat Arnolda Skrides koru sadziedāšanās Latviešu biedrībā Rīgā - „Domā” ir diezgan daudz to, kas savulaik dziedājuši „Pūt, vējiņos”. Tomēr gan diriģente, gan koristi uzskata, ka koncertu prakses viņiem vēl pamaz , repertuārs pašaurs. Arī tādēļ bija vajadzīga šī nometne. Taču jebkura partnerība, draudzība, izbraukums prasa līdzekļus, tādēļ „Doma” ļoti cer atrast sponsorus: vajag tautas tērpus (līdz šim izlīdzējis Limbažu kultūras nams), vajag savu karogu (Klaipēdā par to esot kalpojuši vieni tautiskie brunči...), vajag... Tiesa, līdz šim korim viens labvēlis jau bijis – 3. vidusskola, kas neliedz telpas mēģinājumiem.

Tas par nopietno. Bet nevar apiet arī ēverģēlības, ko kolektīvā netrūkst. Tepat uzskatāms piemērs – pie griestiem karājas pastalu pāris. Sieviešu puse (vīri savas balsis samēroja citā ēkā) nu šķelmīgi gaida, vai nozaudētājs tās pamanīs. Iesakos – ahā! Te pulcējušies skolotāji, kas labi apguvuši „mācību vielu” - skolēnu nerātnības. - Pie mums dzied arī skolēni. No Strēļu ģimenes vien jau ir tēvs, māte, 2 meitas, tagad gaidām uz brāļiem. Bet pavisam „Domā” ir 9 dziedošas ģimenes! Uz Klaipēdu kopā ar mums brauca Skultes jauniešu grupa un... palika pavisam, patīkot te valdošā gaisotne. Un tagad mums ir ne tikai dziesmu vārdu sacerētāji, bet pat savs deju instruktors, nākamajā pašdarbnieku vakarā uzstāsimies ar līnijdejām... - saņēmu atbildē.

Kora biogrāfijā arī dažādi jauki kopā pavadīti brīži: skate apslacīta, pēc Baumaņu Kārļa Dziesmu dienas visi pulcējušies Dzintras Romanovskas mājās un vienojušies draudzīgā dziesmā ar Viļķenes teātri, pērnvasar apciemojuši savu diriģenti viņas Dziesmās. - Izkustamies. Mēs esam tādi – uzsvilpj un ir! - saka kora prezidente Ramona Penka. - Varbūt vēl kāds mums vēlas pievienoties? „Doma” ir atvērta...

2003

Īsziņas

2003. gada 16. janvāris

Otrdien, 21. janvārī, pulksten 18.30 Rīgā, koncertzālē Ave Sol notiks tradicionālais 1991. gada barikāžu laika atceres koncerts, ko šoreiz sniegs diriģentes Māras Skrides vadītais mūsu rajona skolotāju koris Doma. Kuplināt koncertu M. Skride uzaicinājusi arī Limbažu mūzikas skolas vijolnieku ansambli (ped. Anna Spalviņa), jauno ērģelnieci Beāti Geku, čellisti Danutu Ločmeli un liepupieti Līgu Priedi (soprāns), protams, piedalīsies arī lauksaimnieku vīru ansamblis Arājs. Ievadvārdus šajā sarīkojumā teiks publicists Ēriks Hānbergs, bet apgāda Likteņstāsti vadītāja Anita Mellupe aicina kopā barikāžu laikā bojā gājušo tuviniekus.

2003. gada 11. februāris

Piektdien čakli pastrādāts rajona jaukto koru kopmēģinājumā Viļķenē. Tomēr virsdiriģents Ints Teterovskis ar kolektīvu vadītājiem vienojies, ka jātiekas vēl papildus, lai ar koriem varētu padarboties individuāli un labāk sagatavoties 21. martam, kad Lēdurgā būs valsts kopmēģinājums ar visu virsdirģentu piedalīšanos. Tādēļ 28. februārī Lēdurgā tiksies Skulte, Pernigele, Doma un Lēdurgas - Vidrižu koris, 2. martā Alojā - mājnieki, viļķenieši, Kaija un Krasts, bet 16. martā Limbažos - visi kopā.

2003. gada 1. marts

Rīt Limbažu rajona skolotāju koris Doma un Māras Skrides vadītais vīru vokālais ansamblis Arājs dodas ceļā uz Angliju, kur ielūgti piedalīties Oskara Kalpaka piemiņas dienās Anglijas latviešu mītnē Straumēni.

2003. gada 15. aprīlis

Svētdien Ainažos notika pēdējais mūsu rajona koru kopmēģinājums pirms skates - tā pavisam tuvu, jau 1. maijā. Diemžēl dažādu apstākļu dēļ kopīgajā darbā nevarēja piedalīties skolotāju koris Doma un Vidrižu - Lēdurgas dziedātāji. Virsdiriģents Ints Teterovskis ar paveikto apmierināts, bet valsts kultūras inspektore Taisa Aruma sarūgtināta, ka darbā piedalījušies tikai 2 koru vadītāji - Arta Zunde un Aivars Tomiņš: - Līdzi ar to mēģinājumā padarītais aiziet “tukšgaitā”.

Uz svētkiem brauks visi rajona kori

2003. gada 3. maijs

Īrisa DAIŅA

1. maijā Limbažu kultūras namā notika mūsu rajona koru atlases skate XXIII Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem. 7 jaukto (Alojas Ale startēja Cēsīs) un 2 viendabīgo koru dziedājumu, arī kopkora skanējumu Jāņa Erenštreita vadībā vērtēja svētku virsdiriģents Sigvards Kļava un goda virsdiriģents Imants Kokars, komponists Pauls Dambis, v/a Tautas mākslas centrs vecākā speciāliste, žūrijas atbildīgā sekretāre Agita Ikauniece un datu apstrādes speciālists Ernests Ronis, bet kolektīvu ietērpu - Latvijas Vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Ilze Ziņģīte. Skati klausījās arī virsdiriģenti Aira Bērziņa un Ivars Cinkuss, svētku galvenais režisors Uģis Brikmanis un mūsu rajona koru virsdiriģents Ints Teterovskis.

- Negaidīti labi rezultāti, šie bija skaisti darba svētki. Jums ir daudz stabilu viduslīmeņa koru, arī apvienotais dziedājums ieskaitīts, - pēc skates žūrijas viedokli pauda J. Erenštreits. 3. pakāpes diplomu par sniegumu skatē saņēma Limbažu vīru koris Ziedonis, Lēdurgas - Vidrižu Nāburgi, Viļķenes jauktais koris un Skulte, 2. pakāpes - rajona skolotāju koris Doma, Ainažu Krasts, Salacgrīvas Kaija, Liepupes Pernigele un Limbažu sieviešu koris Kalme (diplomus pasniedzot, žūrijas priekšsēdētājs kļūdaini nosauca šī kora iegūto vietu). I. Ziņģīte, novērtējot mūsu koru ietērpu, atzina to par visnotaļ patīkamu, novadu raksturojošu, bet Kalmei, viņasprāt, par to varētu dot pat 10 punktus, savukārt izcila vērtība esot Pernigeles diriģentes Artas Zundes tautastērps. Kalmei, Pernigelei, Krastam un Kaijai viņa ieteica svētkos piedalīties arī tautastērpu skatē kā vienotam kolektīvam, bet individuāli pārstāvjus tai izraudzīties gan no šiem, gan arī citiem koriem.

Īsziņas

2003. gada 17. jūlijs

Lai gan pēc smagās sezonas ir maza atelpa, vakar atkal kopā pulcējās jauktais koris Skulte, lai izvēlētos maršrutu iecerētajai ekskursijai, bet - galvenais - pārrunātu gatavošanos kora 135 gadu jubilejas koncertam 29. novembrī. Vēl padomā atjaunot arī tautasdziesmu programmu, tikai problēma - šobrīd trūkst vīru balsu. Savukārt otrs Māras Skrides vadītais koris Doma no 1. līdz 10. augustam rīkos darba nometni Lādezerā - 28. augustā būs jādzied rajona skolotāju konferencē.

Rajona skolotāju koris «Doma» sadziedas ar draugiem no Saulkrastiem

2003. gada 4. decembris

Laila PAEGLE

Piektdien Limbažu 3. vidusskolas zālē mūsu rajona skolotāju koris «Doma» sadziedājās ar saviem draugiem – Saulkrastu jaukto kori «Bangotne».

Vispirms uzstājās saulkrastieši. «Bangotne» pastāv jau vairāk nekā pusgadsimtu, un jau gadus četrdesmit kori vada diriģents Jānis Veismanis. Limbažos Saulkrastu dziedātāji nebija uzstājušies sen, tāpēc sirsnīgi pateicās «Domas» diriģentei Mārai Skridei par ielūgumu un iespēju nodziedāt daļu no savām iemīļotākajām dziesmām. Gan Saulkrastu kolektīvam, gan «Domai» pavadījumu spēlēja koncertmeistare Anna Veismane.

«Doma», salīdzinot ar ciemiņiem, vēl ir pavisam mazs bērniņš – kolektīvs darbojas tikai 3 gadus. Ideja par kora veidošanu radās 3. vidusskolas skolotājiem, taču pamazām kodols apaudzis ar citiem dziedātājiem, nu pievienojušies arī skultieši. – Mums ļoti vajadzīga koncertprakse, tāpēc uzaicinājām ciemos pieredzējušo Saulkrastu kori, - uzsvēra Māra Skride. Draudzības koncertā «Doma» izdziedāja ļoti dažādus skaņdarbus – no nēģeru spiričueliem līdz Uģa Prauliņa ciklam «Neprātīgās dziesmas», kas tika īpaši radīts pagājušā gada Baumaņu Kārļa Dziesmu dienai Limbažos. Bija arī viena otra “pirmizrāde”, ko koris vēl nebija izpildījis klausītāju priekšā. Arī dziesmas, kas tiek gatavotas rajona koru sadziedāšanās novakarei Limbažu ev.-lut. baznīcā 14. decembrī pulksten 17. Un, tiekoties trešajā adventē, visi koncerta apmeklētāji varēs kopā ar koristiem baznīcā iejusties Ziemassvētku dziesmu noskaņās.

2004

Īsziņas

2004. gada 15. janvāris

Otrdien Rīgā, Ave Sol koncertzālē atkal izskanēs barikāžu laika un Gvido Zvaigznes, Andra Slapiņa, Jura Podnieka piemiņai veltītais koncerts, ko rīko apgāds Likteņstāsti kopā ar koncertzāles administrāciju un diriģenti Māru Skridi. Tradicionāli šajos koncertos kopā ar citiem piedalās arī mūspu-ses muzicējošie kolektīvi un solisti. Šoreiz - skolotāju koris Doma, solistes Līga Priede un Anda Kļave, koncertmeistare Anna Veismane, arī Vidzemes jūrmalas mūzikas skolas audzēkņi, kuru vidū daudz skultiešu.

Limbažu Doma dzied barikāžu laika atcerei

2004. gada 22. janvāris

Īrisas DAIŅAS teksts un foto

Pēc koncerta Domas dziedātāji vēl devās uz Doma laukumu. Daļai no viņiem tur degošie ugunskuri saistījās ar pašu piedzīvoto, kad uz barikādēm devās kā toreizējā kora Pūt, vējiņi dalībnieki, bet jauniešiem tā bija iespēja kaut daļēji izjust to noskaņu, kas tautā valdīja pirms 13 gadiem.

Otrdien Rīgā, atceroties saspringtās, pārdzīvojumiem pilnās barikāžu dienas pirms 13 gadiem, daudzos kultūras namos notika dažādi koncerti, Doma laukumā, tāpat kā 1991. gadā, atkal dega ugunskuri un ļaudis atcerējās pārdzīvoto. Arī koncertzāle Ave Sol sadarbībā ar grāmatu apgādu Likteņstāsti jau gadus desmit 20. janvārī rīko koncertu, kurā uzstāties aicina māksliniekus un pašdarbības kolektīvus no dažādām Latvijas malām. Šoreiz tas bija Limbažu kultūras nama jauktais koris Doma (jau atkārtoti) un mūspuses lakstīgalas - skultiete Anda Kļave un liepupiete Līga Priede. Vēl Domas diriģente Māra Skride bija uzaicinājusi jaunās mākslinieces - māsas ērģelnieci Beāti Geku un čellisti Danutu Ločmeli, arī Eināra Verro vadīto bērnu un jauniešu centra Rīdze vokālo ansambli Meldija.

Kaut šoreiz apmeklētāju nebija daudz - tai pašā laikā taču notika arī citi pasākumi, gaisotne koncertā bija tieši tāda, kādu to vēlējās Māra Skride, - gaisā virmoja saliedētība un labestība. - Cilvēki tajās barikāžu dienās bija plecu pie pleca, atvērti dziesmai, humoram, šķīla jokus, pat dejoja. Man ļoti gribētos, lai mēs neaizmirstu šīs izjūtas un prastu tās nodot arī nākamajām paaudzēm. Brīžiem ieskanējusies doma, vai vairs vajag šādu piemiņu. Man liekas, ka nekad nav par daudz atgādināt, stāstīt jaunajiem par to, kas mums jātur svēts, jo ļāvis mums šodien būt brīviem, arī godināt to cilvēku piemiņu, kuru vairs nav starp mums. Kā Gvido Zvaigzni, Andri Slapiņu, Juri Podnieku, - uzrunājot klausītājus un savus dziedātājus, teica diriģente.

Varēja just, ka koncerts atnākušos patiesi priecēja: uzslavu izpelnījās ne tikai Anda un Līga, bet arī Domas soliste Dita Lāce, paldies visiem māksliniekiem teica bojā gājušā kinooperatora Andra Slapiņa brālis. Bet visaizkustinošākais šai vakarā bija noslēgums, kad Māra Skride visus - zālē un uz skatuves - aicināja vienoties kopīgās dziesmās. Tajās, kas līdzēja izturēt barikāžu laika skarbumu.

Pociemā interesanta tikšanās un lielisks koncerts

2004. gada 22. aprīlis

Edīte MELNE, Pociemā

16. aprīlī Pociema kultūras namā ciemojās Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, akadēmiķe, Eiroparlamenta deputātu kandidāte no Zemnieku savienības saraksta Baiba Rivža. Akadēmiķe mudināja iedzīvotājus iesaistīties vēlēšanās, atgādinot, ka tieši no balsojuma rezultātiem būs atkarīgs tas, vai Latvijas intereses Eiroparlamentā pārstāvēs kreiso, centrisko vai labējo partiju politiķi.

Šobrīd nav viegli atrast darbu. Īpaši laukos. Tāpēc Baiba Rivža bija ieradusies, lai izskaidrotu lauku sieviešu iespējas mikrokredītu saņemšanā un uzņēmējdarbības uzsākšanā. – Vajag apvienoties trim uzņēmīgām sievietēm, un tā lieta ies. Apmācības semināri būs par brīvu, un uzņēmējdarbības sākšanai saņemsiet 500 latu, - skaidroja profesore. Diemžēl uz sarunu lielākoties bija atnākušas pensionāres un sievietes, kuras pašas tiek ar dzīvi galā. Baiba Rivža kā Eiroparlamenta kandidāte izteica savu viedokli par Eiropas Savienību un atstāja arī dažādus materiālus, ar kuriem interesenti var iepazīties Pociema bibliotēkā pie Rotas Donskas.

Viešņai par sarunu sirsnīgi pateicās viņas kursabiedrs, Katvaru pašvaldības vadītājs Mārtiņš Ritums Treimanis.

Pasākuma turpinājumā Limbažu kultūras nama jauktais koris «Doma» iedziedāja pavasari ar jaunu programmu «Saules grieži». – Šogad Vilim Plūdonim aprit 130, bet Antonam Austriņam – 120, tāpēc izvēlējāmies šo autoru sirsnīgo dzeju. Tā ir tautas valoda. Ieejot Eiropas Savienībā, nedrīkstam pazaudēt šo gara mantu, - sacīja diriģente Māra Skride. Dzirdējām uzveduma 1. daļu, kurā attēlota lauku idille no Lieldienām līdz Jēkabiem. Austriņa un Plūdoņa dzeju runāja paši kora dalībnieki. Izjusti skanēja Selgas Mencas, Annas Veismanes un citu komponistu dziesmas. – Skaists pārdzīvojums dvēselei. Jūtos pacilāta, - pēc koncerta atzina Pociema pasta nodaļas priekšniece Anda Lūse. Par «Domas» sniegumu sajūsmināta bija arī profesore Baiba Rivža.

Koru izaugsme acīmredzama

2004. gada 8. maijs

Īrisa DAIŅA

1. maijā Viļķenē savu sezonas darbu vērtētājiem parādīja mūsu rajona jauktie kori. Apmierināta ar dzirdēto ir valsts kultūras inspektore Taisa Aruma: - Bija gaiši, saulaini, pirmo reizi, kopš esmu savā amatā, jutu par koru sniegumu lielu gandarījumu. Palīdzēja arī Viļķenes kultūras nama aura, labvēlīga bija žūrija. Zinām, ka ne visi kori mums ir spilgti, bet skate parādīja, ka pa ziemu strādāts ļoti nopietni. Tas, nenoliedzami, ir arī mūsu virsvadītāja Inta Teterovska neatlaidīgā darba nopelns, viņš sezonas laikā viesojies vai pie visiem koriem.

Divus mūsu korus žūrija ierindojusi 1. pakāpē: Liepupes pagasta Pernigele (dir. Arta Zunde) no 100 iespējamiem punktiem ieguvusi 90, bet Limbažu kultūras nama Doma (dir. Māra Skride) - 86,33. Visi pārējie novērtēti kā 2. pakāpei atbilstoši (pastāv arī 3. pakāpe). Skulte (dir. Valdis Butāns un Arta Zunde) par savu dziedājumu saņēma 76,67 p., Ainažu Krasts (dir. Agra Jankovska) - 76 p., Salacgrīvas Kaija (dir. Katrīna Borozdina, koncertmeistare Lolita Jakabsone) - 75 p., Lēdurgas - Vidrižu Nāburgi (dir. Marita Mazureviča un Sandra Ērgle) - 74,33 p., Alojas Ale (dir. Aivars Tomiņš) - 73,67 p., Viļķenes pagasta jauktais koris (dir. Raivo Beitiks) - 65,63 p. Bet galvenais - atzīmēts, ka visu koru sniegums ievērojami kāpis. Pirmoreiz rajona skatē piedalījās un sevi labi parādīja arī abi mūsu senioru kori - Salacgrīvas Salaca (dir. Pēteris Melnis) un Limbažu Atvasara (dir. Silvija Čapkovska).

Komentārs :: Ziniitis :: 2004.0511 10:36 11.05.04

Auseklja Irisai jau nu vajadzeetu zinaat, ka Salacdriivas senjoru kori Melnis jau sen netaktee :)

Kultūras ziņas

2004. gada 13. maijs

Beigušās koru skates, pēdējie tās aizvadīja un labi sevi parādīja Limbažu kultūras nama Kalme aprīļa nogalē Smiltenē un Ziedonis 9. maijā Rīgā, LU Lielajā aulā. Tagad Kalmei un Ziedonim, arī jauktajam korim Doma tuvākais uzdevums sestdien piedalīties Baumaņu Kārļa Dziesmu dienā Limbažos. Pēc tam Ziedonis posīsies vīru koru svētkiem 29. maijā Dikļos.

Kultūrkapitāla fonda piešķīrumi

2004. fgada 21. septembris

Īrisa DAIŅA

Valsts Kultūrkapitāla fonda padome paziņojusi tos projektus, kam 2004. gada 3. kārtā piešķirts finansējums. To vidū ir arī vairāki no mūsu rajona. Tā teātra mākslas nozarē ar Ls 400 atbalstīts Intas Kalniņas sagatavotais un Limbažu kultūras nama iesniegtais projekts grāmatas Limbažu teātrim 120 iespiešanai nepieciešamo līdzekļu ieguvei. Visvairāk atbalstīto projektu ir tradicionālās kultūras nozarē. Ar 600 latiem katrs atbalstīti Katvaru pagasta padomes (autors Pēteris Jansons) pieteikumi nometnei Trejdeviņi spēlmanīši jaunākajai un vecākajai grupai. Tikpat lielu summu ieguvis trešais katvariešu projekts tradicionālās Mārtiņdienas masku nometnes sarīkošanai Pociema pamatskolā. Kultūras starpnozarē Ls 160 piešķirti Viļķenes pagasta padomei projekta Izsūtīto atmiņas un dzīvesstāsti - Latvijas godības un posta liecinātāji (autore Mārīte Purmale) turpinājumam. Ls 350 ieguvusi Limbažu galvenā bibliotēka pasākumu cikla Atver, izlasi, iegūsti! 2. kārtai, projektu sagatavoja Zeltīte Millere. Iesākto darbu varēs turpināt arī Limbažu kultūras nama jauktais koris Doma - Māras Skrides projekts literāri muzikālā uzveduma Saules grieži 2. daļas iestudēšanai saņems 200 latu.

Īsziņas

2004. gada 30. septembris

Aizvakar Limbažu kultūras nama jauktais koris Doma kopā ar Rīgas 1. ģimnāzijas kori Sapnis un vairākiem bērnu ansambļiem piedalījās komponistes Selgas Mences autorkoncertā Sv. Pētera baznīcā. Doma izpildīja 5 dziesmas ar Plūdoņa un Antona Austriņa dzeju no muzikālā uzveduma Saules grieži. Tagad koris gatavojas Adventes un Ziemassvētku mūzikas festivālam novembra beigās Prāgā.

2004. gada 25. novembris, 2004

Vakar ceļā uz Čehiju devās Limbažu kultūras nama jauktais koris Doma, lai Prāgā kā viens no 50 pretendentiem piedalītos Ziemassvētku konkursā. Par Domu “īkšķi” jātur rīt. Šis brauciens bija iespējams, pateicoties Limbažu domes finansiālajam atbalstam.

2004. gada 2. decembris

Ar bronzas godalgu no Ziemassvētku konkursa Prāgā mājās pārradies Limbažu kultūras nama jauktais koris Doma. Pavisam konkursā piedalījies 51 koris, visvairāk no Eiropas - Latviju vēl pārstāvējusi Rīgas Skolēnu pils Tonika, bet tālākie bijuši no Dienvidāfrikas un Singapūras. Tieši singapūrieši ieguvuši konkursa Grand Prix. Konkursanti sacentušies pa grupām, limbažnieki vērtēti mazo koru grupā (dziedātāju mazāk par 30), kur bijusi vislielākā konkurence. Domu pieņēmis arī Prāgas mērs, paspēts apskatīt pilsētu, kas Ziemassvētku gaidās sevišķi skaista.

2005

Skanīgā sestdiena Limbažos

2005. gada 5. aprīlis

Īrisas DAIŅAS teksts un foto

Ar Arāja un Domas vīriem Skaista, skaista tēvu zeme izdziedāja arī pati Māra Skride un māsiņas Mareta un Kristīne Beitika

Ar Māru koru saietu kora mūzikas cienītājiem Limbažos nupat bija uzdāvināta jauka sestdienas novakare un iespēja noklausīties gan patiešām labus korus, gan arī daudz maz dzirdētu vai pavisam jaunu dziesmu. Koncertu ievadīja Aizkraukles vīri - Staburags, pēc tam stafeti pārņēma Jumpravas jauktais koris, kas šoreiz muzicēja kamerstilā, jo nebija varējuši atbraukt visi dziedātāji, bet tas nemazināja priekšnesuma izteiksmīgumu. Jumpravieši arī pirmie īpašā godā cēla tāvakara mājasmāti - Domas diriģenti Māru Skridi, kam šajās dienās aprit nozīmīga dzīves jubileja. Doma šai sadziedāšanās reizei bija izvēlējusies arī 2 dziesmas no topošā uzveduma Saules grieži, kurā izmantota Viļa Plūdoņa un Antona Austriņa dzeja, bet mūziku rakstījušas Selga Mence un Anna Veismane. Uzvedumu, kurā klavieru pavadījumu spēlē Mareta Beitika, bet flautas solo viņas mazā māsiņa Kristīne, pilnībā dzirdēsim jau šomēnes. Jāpiebilst, ka tajā piedalās arī skolēnu teātris Kriksis.

Koncertā bija daudz pārsteigumu. Viens no tiem - Bauskas 1. vidusskolas skanīgais jauniešu koris, kas, protams, iepazīstināja ar skolēnu Dziesmu svētku repertuāru. Otrs - ansambļa Arājs sadziedāšanās ar Domas vīriem. Tāpat priecēja Dobeles Viesturzeme, Policijas akadēmijas brašais Iustus un Mežotnes jauktais koris - mežotniešu sniegums jau bija īsta paraugstunda. Bet koncertu noslēdza īsti spēcīgs akords - visu todien sastapušos vīru kopdziesma.

Jauki pagājis arī atpūtas vakars, kurā visus apdziedāja mūsu mutīgās sievas Dace Krastenberga un Dace Robule. Nākamgad Māru kori tiksies Bauskā.

Īsziņas

2005. gada 14. aprīlis

Limbažu kultūras nama jauktais koris Doma kopā ar skolēnu teātri Kriksis pabeidzis uzveduma Saules grieži iestudējumu. Aizvakar notika tā ģenerālmēģinājums, lai svētdien varētu uzvedumu pilnībā nodot klausītāju vērtējumam. Saules griežos skanēs S. Mences, A. Veismanes, I. Kalniņa un E. Īgenbergas dziesmas ar V. Plūdoņa un A. Austriņa vārdiem.

Rajona koru dižkoncerts Ainažos

2005. gada 26. aprīlis

Īrisa DAIŅA

Svētdien Ainažu kultūras namā notika mūsu rajona koru skate. Īstas žūrijas gan nebija: koru sniegumu šoreiz vērtēja vien virsdiriģents Ints Teterovskis, režisors Uģis Brikmanis un valsts kultūras inspektore Taisa Aruma, kā arī paši diriģenti analizēja katra kolektīva dziedājumu. Pēc šī koncerta, ko vadīja Ainažu kultūras darbinieki Zintis Sārs un Solveiga Muciņa, virsdiriģents atzinis, ka visi kori ziemas mēnešos strādājuši nopietni un šobrīd ir labā līmenī. Visstingrāk šoreiz vērtēti Limbažu Atvasara un Salacgrīvas Salaca, kam jūnijā jāpiedalās senioru Dziesmu svētkos Alūksnē. Atzinums - abi kolektīvi var startēt šo koru A grupā. Viļķenes kultūras nama jauktā kora, Alojas Ales un Lēdurgas - Vidrižu Nāburgu sagatavotība atbilst B grupai, bet pārējo - A grupai. Režisors Uģis Brikmanis dziedātājiem ieteicis turpmāk vairāk koncentrēties uz to, kā no vienas dziesmas satura atklāsmes pārslēgties uz otru, arī dziesmās nenovalkāt patriotismu. Savukārt Taisa Aruma pievērsusies koru vizuālajam noformējumam, kā labus piemērus izceļot Limbažu sieviešu kori Kalme un Alojas Ali. Kā paši diriģenti novērtējuši korus, varēs uzzināt ceturtdien rajona kultūras darbinieku seminārā.

Koncertam Ainažos bija sagatavots daudz jaunu, interesantu dziesmu. Tā Liepupes Pernigele pirmatskaņoja Lidojumu no Līgas Priedes cikla Cilvēks un pasaule, Limbažu Doma dziedāja Selgas Mences Ar sauli debesīs no sava uzveduma Saules grieži, bet Skulte - tautasdziesmu Ar vilciņu Rīgā braucu Pētera Vaska savdabīgā apdarē. Patīkami arī, ka tiek meklēti neparastāki dziesmu pavadījumi (Doma, Nāburgi).

Savukārt sestdien Rīgā, Mūzikas akadēmijā notika Latvijas vīru koru skate. 23 kolektīvu konkurencē Limbažu Ziedonis ar 71,17 punktiem ierindojies 20. vietā.

Īsziņas

2005. gada 28. maijs

Ceturtdien mūsu novadnieks, rakstnieks Aivars Kļavis Rīgas Latviešu biedrības Līgo zālē bija sarīkojis savas triloģijas Viņpus vārtiem pirmās grāmatas Adiamindes āksts (Adiaminde - senais Skultes nosaukums) atvēršanas svētkus. Tos kuplināja Limbažu kultūras nama jauktais koris Doma, piedalījās arī Limbažu muzeja speciālisti Irīna Noriņa un Gundars Plešs. Uz šo notikumu bija ieradušies gan esošie, gan bijušie limbažnieki.

Lādezera pamatskola veiksmīgi papildina budžetu

2005. gada 4. augusts

Gunita OZOLIŅA

Uzņemot un izmitinot bērnu un pieaugušo vasaras nometnes, Lādezera pamatskola šovasar jau nopelnījusi 1300 latu. Tas ir vairāk nekā pērn, jo šogad nometnes ir kuplākas. Lādes ezera krastā atpūtušies Valmieras mākslas skolas audzēkņi, Limbažu pilsētas skolu pašpārvalžu aktīvisti, patlaban uzturas SIA Barbara un M audzēkņu grupa, kas pilnveido angļu valodas zināšanas. Dažas dienas te pavadīs arī Limbažu kultūras nama jauktais koris Doma. Vēl šovasar gaidāma kāda ģimene no Vācijas, kurai šī puse kļuvusi īpaši tuva.

Lādezera pamatskolas direktore Taiga Plitniece atzina, ka ieguvums ir divkāršs. Ar pašu pelnītu naudu var palielināt skolas budžetu, lai katrs sīkums nav jālūdz no pašvaldības. Otrs ieguvums ir tas, ka, līdzdarbojoties nometnēs, skolotāji dibina kontaktus, iegūst jaunu pieredzi, kas vēlāk noder mācību laikā. Vairākas pamatskolas skolotājas arī patlaban iesaistās nometnes darbā un bērniem no dažādiem Latvijas novadiem palīdz nostiprināt angļu valodas zināšanas.

Domas pirmā piecgade

2005. gada 25. oktobris

Īrisa DAIŅA

Šogad Limbažu kultūras nama amatierkolektīvu saimē vēl divi jubilāri: decembrī uz 20 darbības gadiem atskatīsies deju kopa Jampadracis, bet jau pēc nepilnām 2 nedēļām savu pirmo piecgadi svinēs jauktais koris Doma. Pirmām kārtām tas interesants ar to, ka ir pašradīts. Par 5 gados paveikto saruna ar kora māksliniecisko vadītāju Māru Skridi un aktīvistiem Jāni Strēli un Kārli Kalviški.

Vairāk lasiet drukātajā Auseklī

Limbažu Doma pie klausītājiem nāca ar mīlestību

2005. gada 8. novembris

Īrisas DAIŅAS teksts un foto

Par jauku jubilejas koncerta beigu akordu izvērtās Domas kormeistara Rūdolfa Bērtiņa vadītā ansambļa Cubus puišu sveiciens

Un tādu pašu labvēlības devu savā pirmajā nozīmīgajā jubilejā saņēma pretim. Bet kora 5 gadu darbības jubileja sākās neparasti. Kā jau solīts, to ievadīja izstādes Ne tikai dziedam svinīga atklāšana un korista, mūzikas pedagoga Aleksandra Jasjukeviča godināšana viņa 50. dzimšanas dienā. Izstāde tiešām pārsteidza savā daudzveidībā: viens rūpīgi krājis kora vēstures materiālus, cits nācis klajā ar interesantām kolekcijām vai rokdarbiem. Daudzi apbrīnoja Kārļa Kalviška fotografēšanas prasmi un ko Edmunds Slūka paveicis kopā ar saviem arodvidusskolas audzēkņiem. Visas dziedātāju mākas pat neuzskaitīt.

Bet galvenais jau pats jubilejas koncerts, kuram koristi, savas diriģentes Māras Skrides un kormeistara Rūdolfa Bērtiņa vadīti, tiešām nopietni gatavojušies, iestudējot gandrīz pilnībā jaunu un grūtu programmu. To izdziedāt palīdzēja gan pašu soliste Dita Lāce, gan pastāvīgie sadarbības partneri Antra Deniškāne, Anda Kļave, Indriķis un Mārtiņš Sīpoli. Muzicēja arī māsas Beitikas - flautiste Kristīne un pianiste Mareta, ģitāriste Gundega Graudiņa un Zvejniekciema kultūras nama koklētāju ansamblis Saule, kurā lielākoties spēlē mūsu rajona meitenes. Tāpat bija padomāts, kā katrai dziesmai radīt atbilstošu noskaņu.

Ka Doma savos 5 gados paspējusi rast daudz draugu, apliecināja gan tālumnieku sūtītās telegrammas, gan citu rajona koru un Limbažu kultūras nama pārējo kolektīvu apsveikumi, kuros netrūka ne asprātības, ne labu novēlējumu turpmākajam darbam. Neparasti jubilārus sveica arī pilsētas dome un kultūras nams - ar dziesmu un jauniem mūzikas instrumentiem. Apgāds Likteņstāsti bija sagatavojis novēlējumu pat katram dziedātājam, bet Ausekļa teātra un Krikša suminājums atsauca atmiņā kopīgo darbu, iestudējot uzvedumu Saules grieži, un teju izvērtās par vēl vienu koncerta numuru. Līdz asarām aizkustināja kora Pūt, vējiņi bijušo dziedātāju un diriģenta Arnolda Skrides veltījums savam pēctecim.

Savukārt sirsnīgus paldiesvārdus Domas prezidente Ramona Penka teica gan kultūras nama darbiniekiem, gan kora aktīvistiem Sandrai, Kārlim, Ilzei, Jānim, arī skolotājai Vitandai Saksei - viņa palīdzēja radīt koncerta vizuālo noskaņu - un māksliniekam Aivaram Romanovskim par kolektīva pazīšanas zīmi - spārniem. Un, protams, diriģentiem Mārai Skridei un Rūdolfam Bērtiņam. Bet, kā teica pati Māra, viņai vislielākā dāvana būtu, ja dziedātāji čaklāk apmeklētu mēģinājumus, jo tikai ar darbu var sasniegt virsotnes. Lai tas izdodas!

Īsziņas

2005. gada 15. decembris

Sestdien draudzības koncertā Salacgrīvas kultūras namā ar mājniekiem - Kaiju - tikās Limbažu Doma, Alojas Ale, Skulte un Lēdurgas jauktais koris. Programmā kori bija iekļāvuši Dziesmu svētku repertuāru, tautasdziesmu apdares un Ziemassvētku dziesmas, bet koncerta noslēgumā kopkora izpildījumā izskanēja Klusa nakts, svēta nakts. Nākamais koncerts Salacgrīvā būs 26. decembrī, kad rajona labākie kori kopā ar Vidzemes kamerorķestri izpildīs R. Dubras Cantata in nativitate.

2006

Koris «Doma» aicina uz omulības vakaru

2006. gada 6. aprīlis

Laila PAEGLE

Rīt Limbažu kultūras nama jauktais koris «Doma» un diriģente Māra Skride rīko omulības vakaru kopā ar rakstnieku Ēriku Hānbergu un literātu Jāni Ķuzuli. - Ar Ēriku Hānbergu esam pazīstami jau sen, zinu, cik smalki viņš joko - bez bravūras un skaļuma, zinu, cik jaukus omulības vakarus Ēriks kopā ar Jāni Ķuzuli rīko Rīgā, Latviešu biedrības namā, un nolēmu, kāpēc līdzīgs sarīkojums nevarētu notikt arī Limbažos, - idejas rašanos precizēja Māra Skride. Domāts, darīts. Koris ielūdza abus literātus uz Limbažiem, un viņi piekrita. Abi kungi nepiespiestā gaisotnē kultūras nama mazajā zālē pajokosies gan savā starpā, gan ar klausītājiem, atbildēs uz viņu jautājumiem, Ēriks Hānbergs nedaudz pastāstīs arī par savu jaunāko grāmatu «Rīgas leģendārais centrāltirgus». Kādu jautru dziesmu omulībai piedāvās koris «Doma», kādu asprātību arī mūzikas skolotājas Dace Krastenberga un Sandra Budeviča. - Ļoti ceram, ka valdīs prieks un kopā pavadīsim patiesi patīkamu vakaru, - novēlēja Māra Skride, aicinot interesentus rīt uz kultūras namu.

Koru skate žūriju apmierina

2006. gada 6. maijs

Īrisa DAIŅA

- Skaistas balsis šodien skan Vidzemē, - tā svētdien pēc rajona koru skates teica Dziesmu svētku goda virsdiriģents Imants Kokars, kurš kopā ar v/a Tautas mākslas centrs speciālistu Lauri Grosu, Rīgas Doma skolas kora vadītāju, Valkas rajona virsdiriģentu Jāni Ērenštreitu, Valmieras rajona virsdiriģentu Guntaru Ķirsi un mūsu rajona virsdiriģentu Intu Teterovski vērtēja skatē dzirdēto. Kā apgūts repertuārs, parādīja abi mūsu senioru kori - Limbažu Atvasara un Salacgrīvas Salaca, Kalme un Ziedonis, kā arī 9 jauktie kori. Vērtējums, tāpat kā deju kolektīviem, notika pēc 50 punktu skalas, un patīkami, ka 3 kori pārkāpa 40 punktu robežu: nav nemaz tik daudz kolektīvu, kas jau notikušajās skatēs to spējuši. Visvairāk punktu ieguva Liepupes Pernigele - 44,10 (diriģente Arta Zunde), Limbažu Doma - 42,10 (dir. Māra Skride) un Limbažu sieviešu koris Kalme - 40,80 (dir. Ēriks Derums, Ieva Tomiņa). Patīkams pārsteigums bija tikai pirms 3 mēnešiem nodibinātais Pāles jauktais koris, ko vada Egons un Raivo Beitiki, - pālieši par savu dziedājumu ieguva 37,80 punktus, tikai mazliet atpaliekot no Ainažu Krasta (38,90 p.), ko šoreiz Agras Jankovskas vietā diriģēja kādreizējais ainažnieku diriģents Uģis Matvejs. Iepriecināti varēja būt arī abi senioru kori - Atvasarai (dir. Silvija Čapkovska) piešķīra 39,80, bet Salacai (Arta Zunde) - 36,40 punktus. Kā patīkams notikums tika atzīmēts tas, ka abi kaimiņpagasti - Vidriži un Lēdurga - spējuši izveidot katrs savu kori.

- Skatē staroja vēlme parādīt labāko, un varbūt ir pārkāpta psiholoģiskā robeža un dziedātāji sapratuši, ka repertuārs ir “paceļams”, tikai tam vajadzīgs regulārs un nopietns darbs. 2 gadu ciklā līdz Dziesmu svētkiem ir vēl visas iespējas pārbaudīt savas spējas, bet 27. maijā ceru jūs visus satikt Virsdiriģentu svētkos Alojā, - vēlēja Jānis Ērenštreits. Strādāt vēl nopietnāk aicināja arī Ints Teterovskis. Diriģenti saņēma žūrijas ieteikumus, kas katram korim turpmāk būtu jāņem vērā.

Lēdurgas kora Pavasara gaviles

2006. gada 11. maijs

Īrisa DAIŅA

Lēdurdzieši var lepoties, ka viņiem ir viens no Latvijā vecākajiem koriem - dziedāts jau 135 gadu garumā. Tiesa, bijuši pārtraukumi, pa laikam kauliņi mesti kopā ar kaimiņiem, tad atkal - šķiršanās. Arī pērnruden Lēdurgas - Vidrižu Nāburgi viens no otra atdalījās, un jubileju pagājušajā sestdienā ar moto Pavasara gaviles Lēdurgas koris nosvinēja kā patstāvīga vienība.

Kopā ar dziedātājiem svētku koncertā piedalījās un savus priekšnesumus kā dāvanu jubilāriem veltīja arī visi pārējie Lēdurgas kultūras nama kolektīvi: lielie un mazie dejotāji, folkloras kopa, bērnu koris, vokālie ansambļi Kastanīši, Draugi un Jautrās vecmāmiņas. Lēdurgas dziedātājus sveica valsts kultūras inspektore Taisa Aruma, kaimiņi vidrižnieki. No Limbažu pašdarbniekiem sveicienus nodeva Elvīra Bāliņa, laba vēlējumus korim, tā diriģentei Maritai Mazurevičai, kormeistarei Zanei Baižai un koncertmeistarei Elīnai Rodei bija atsūtījušas arī Limbažu Doma un Liepupes Pernigele un viņu diriģentes Māra Skride un Arta Zunde.

Jubileja sirsnīgā gaisotnē noballēta, bet darba sezona turpinās. Pavisam drīz Lēdurgas korim jāpiedalās Virsdiriģentu svētkos Alojā, bet pēc Jāņiem jādodas tālākā ceļā uz Slovākiju, kur paredzēti 2 koncerti. Šim braucienam noderēs pagasta padomes dāvana jubilejā - čeks par vairāk nekā 1000 latiem.

Baumaņu Kārlis būtu priecājies un brīnījies...

2006. gada 16. maijs

Īrisas DAIŅAS teksts un foto

Baumaņu Kārlim veltītajā atceres brīdī «Ziedoņa» diriģents Ēriks Derums dziesmu dziesmā «Dievs, svētī Latviju!» vienoja gan koristus, gan visus pārējos, kas atnākuši godināt himnas autoru.

Sestdien, atzīmējot mūsu novadnieka, Latvijas himnas autora dzimšanas dienu, limbažnieki tika aicināti uz tradicionālo viņam veltīto Dziesmu dienu. Šoreiz tā izskanēja Jaunatnes parkā un... citādāk nekā bija jau ierasts.

Bet vispirms Limbažu domes vadība, koru pārstāvji devās uz Baumaņu Kārļa atdusas vietu - godināt viņu ar ziediem un klusi nodziedātu Dievs, svētī Latviju!, bet Ausekļa Limbažu teātra režisore Inta Kalniņa vēlreiz atgādināja šī izcilā cilvēka nopelnus latviešu kultūrā un mūsu pilsētas labā. Pēcāk piemiņas brīdis bija arī pie Baumaņu Kārļa pieminekļa pilsētas centrā, kur nedaudzos sanākušos uzrunāja domes priekšsēdētājs Juris Žūriņš, bet Ziedoņa vīri nodziedāja dažas dziesmas.

Toties Jaunatnes parkā novakares skanīgajā gaisā tās izskanēja daudz un visdažādākās. Ne jau klasiku, bet tautas melodijas un tautā iemīļotas populāras dziesmas azartiski izdziedāja mūsu kori - Doma, Ziedonis, Kalme, Atvasara, 1. un 3. vidusskolas jaunieši - kopā ar populārajiem Zeļļiem, kapelu Reiz bija, saksofonistu Ivaru Birkānu, solistiem Normundu Ķieti un Normundu Rutuli. Un ja klāt būtu bijis šī notikuma vaininieks, pats Baumaņu Kārlis, viņš noteikti priecātos, ka dziedāšanas gars tautā dzīvs, un arī mazliet brīnītos, ka var būt arī tā - uz skatuves nav neviena muzikanta, bet mūzika skan... Pa vidu, ļaujot dziedātājiem ievilkt elpu, pa dancim uzrāva arī dejotāji - Sakta, Jampadracis, Sagša.

Visa kopā saturētājs, Ausekļa Limbažu teātra aktieris Didzis Jonovs uz līdzdziedāšanu aicināja arī publiku - dziesmu tekstu grāmatiņas varēja nopirkt. Dažs jau dungoja arī, tikai pabikli, jo patukšajās skatītāju rindās nejuta blakussēdētāja atbalstu, bet koris - krietni tālu. Žēl, ka cilvēku bija sanācis pamaz. Acīmredzot kļūme Dziesmu dienas afišēšanā - nebija taču atšifrēts, ka šoreiz nebūs akadēmisks koncerts un kas tajā piedalīsies. Varbūt šo sadziedāšanos limbažniekiem varēja uzdāvināt, nevis prasīt maksu? Un sarīkot, teiksim, pilsdrupās - tur visi justos vienotāki, atmosfēra būtu vēl mīļāka. Bet no tiem, kas piedalījās, dzirdēju tikai vienu - patika, bija jauki, derētu atkārtot! Viss ir iespējams, ja vien pašiem vēlme...

Jācer, tradīcija nezudīs un nākampavasar Baumaņu Kārļa Dziesmu diena būs atkal - citā veidolā un ļaužu vairāk pamanīta. Viņš to ir pelnījis.

Visaugstāk rangu tabulā Liepupes Pernigele un Limbažu Kalme

2006. gada 25. maijs

Īrisa DAIŅA

Ar skatēm Rīgā pagājušajā nedēļā noslēgusies ikgadējā Latvijas koru parāde, kas ilga pusotru mēnesi. Visaugstāko punktu skaitu (no 50) novados ieguvis Liepājas jauniešu koris Intis (48,50), Krustpils senioru koris Atvasara (48,5), bet galvaspilsētā - Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas jauniešu koris Kamēr (48,90). V/a Tautas mākslas centrs publiskojis visus rezultātus, un novadu 156 jaukto koru konkurencē Liepupes Pernigele ar iegūtajiem 44,10 punktiem ieņem 37. vietu, Limbažu Doma ar 42,10 punktiem - 73. Savukārt starp 50 sieviešu koriem Limbažu Kalme ar 40,80 punktiem ierindojusies 20. vietā.

Kā vēsta 2008. gada Dziesmu un Deju svētku sabiedrisko attiecību koordinatore Inta Šoriņa, pirmo reizi svētku vēsturē noslēguma koncerta repertuārs jauktajiem koriem un atklāšanas koncerta repertuārs sieviešu un vīru koriem tika nodots tik agri - pērnruden, lai kori to varētu laikus apgūt un svētku veidotāji novērtēt sasniegto māksliniecisko līmeni un kolektīvu darbību. Jauktie kori varēja arī izvēlēties - apgūt A vai B grūtības pakāpes skaņdarbus. Daudzi izvēlējušies sarežģītāko ceļu.

Salīdzinot mūsu rajona koru sasniegto līmeni ar kaimiņrajonu kolektīviem, tomēr jāatzīst, ka kopumā vēl krietni atpaliekam. To derētu ielāgot dziedātājiem un cītīgāk apmeklēt mēģinājumus, jo diriģents bez koristu pilnas atdeves viens neko nevar panākt. Skumji arī, ka ārkārtīgi sarucis vīru koru skaits, novados to vairs tikai 14, turklāt dziedātāji noveco.

Koris Doma dzied un ceļo

2006. gada 8. jūlijs

Gundega GRAUDIŅA, Arņa KALVIŠKA foto

Koris Doma kopā ar vīgantiešiem Lauru un Uģi gozējas Dieva ausī

Skanīgu vasaras brīvdienu pārtraukumu piedzīvoja Limbažu kultūras nama jauktais koris Doma. Jau aizmirsušies februāra saltie sniegi, kad Limbažos ciemojās Aizkraukles, Kokneses un Skrīveru kori un ielūdza Limbažu koristus un diriģenti Māru Skridi vasarā dziedāt Vīgantes parka estrādē. 1. jūlija pēcpusdienā atkal tikāmies ar Aizkraukles rajona koristiem un turienes diriģentiem Feriju Milleru, Ilzi Duberi un Silvu Upenieci - šoreiz Staburaga pagastā.

Gandrīz pašā Daugavas krastā Aizkraukles rajona tautas mākslas svētkus svinēja koristi, vokālo ansambļu dalībnieki, dejotāji un pat kukainīši no Kokneses amatierteātra. Dižkoncertā skanēja 2008. gada Dziesmu svētku repertuārs un arī vairāki Pētera Barisona, reiz Aizkraukles novadā dzīvojušā komponista, skaņdarbi. Šis koncerts bija īpašs, jo Daugava, kā liktenis vīdamās, runāja ne tikai Jāņa Petera vārdiem Raimonda Paula kora dziesmā Manai dzimtenei, bet arī katram svētku dalībniekam sadzirdami, turpat blakus. Arī pārējās dziesmas viegli un gaiši cēlās pāri Vīgantes parka koku galotnēm - varbūt tāpēc, ka gandrīz katrā pieminēta saule, - bet visu paaudžu dejotājiem bija raits dejas solis.

Pārnakšņojuši Vīgantes pamatskolā, 2. jūlijā Limbažu koristi devās tur, kur lejas zaļo, meži šalc un saules prieks nāk sirdī salds - izbaudīt noskaņas, kas vakar izdziedātas Pētera Barisona komponētajā Jāņa Akuratera dzejolī Latvijā. Jau rīta agrumā Vīgantes jaunie gidi Laura un Uģis rādīja vietu, kur Daugavas dzelmē slēpjas Staburags, bet turpat blakus - tam veltīto akmenī kalto pieminekli Dieva auss. Tālāk ceļš veda uz Pētera Barisona dzimtas mājām - muzeju Skudras, kuru saimniecei tika apsolīts iemācīties sen nedzirdēto komponista kora dziesmu Staburags. Vēl apciemota arī Krustpils pils, bet blakus Kokneses pilsdrupām braukts ar kapteiņa Staņislava stūrēto plostu.

Koris Doma par jaukajām brīvdienām saka paldies gan laipnajiem Aizkraukles novadniekiem, gan mājniekiem - Limbažu kultūras namam un autobusa šoferim Ventim!

Jau piekto gadu korim Doma – vasaras nometne

2006. gada 17. augusts

Gundega GRAUDIŅA

Kas ir Limbažu kultūras nama jauktā kora Doma ikgadēja tradīcija un atspēriena punkts jaunajai sezonai? Vasaras nometne, kas šogad no 11. līdz 13. augustam notika Katvaru skolā. Kora dalībniekiem tā bija vasarīga tikšanās, kā arī kopīgs darbs un labi pavadīti atpūtas brīži.

Diriģentes Māras Skrides, kormeistares Ramonas Penkas un vokālās pedagoģes Antras Deniškānes vadībā koristi apguva turpmāko koncertu repertuāru. Plāni jau skaidri - 23. augustā tiks dziedāts Viļķenē, pieminekļa represētajiem atklāšanā, vēlāk rudenī atkal būs redzami Saules grieži - muzikāli teatrāla izrāde, kur Doma sadarbojas ar Limbažu BJC skolēnu teātri Kriksis. Vēl koris piedalīsies Georga Dovgjallo autorkoncertā Limbažu kultūras namā. Netiek pārtraukta arī gatavošanās nākamajiem dziesmu svētkiem - kaut lēni, tie tomēr tuvojas.

Bet no 26. oktobra līdz 1. novembrim Domas kalendārā ierakstīts koncertceļojums uz Austriju. Tur koris sniegs koncertus Vīnes un Zalcburgas baznīcās, paredzēta arī ekskursija.

Mērķu daudz. Katrs, kurš vēlas piedalīties to sasniegšanā, laipni gaidīts papildināt jebkuru kora balsu grupu. Uz tikšanos mēģinājumos un koncertos!

Komentāri :: Uldis Švēde :: 2006.08.17 22:18

Vīru koris "Staburags"jaunajā sezonā gaidīs "Domu" kopējā pasākumā Aizkrauklē "Zem Māras zīmes". Sirsnīgi sveicieni no mums ! Uldis

Tapis vēstures atgādinātājs Viļķenes krustcelē

2006. gada 26. augusts

Regīnas TAMANES teksts un foto

Ziedus, kas nolikti pašas un likteņbiedru piemiņas akmens pakājē, sirsnīgi sakārto Maiga Linmeijere - kādreizējā viļķeniete un represētā (priekšplānā)

Trešdien pagāja 67 gadi, kopš parakstīts noziedzīgais un ne tikai Latvijai liktenīgais Molotova - Ribentropa vienošanās līgums, kas daudzu tautu vēsturē ierakstīja melnas lappuses. Šīs nozīmīgās atceres dienas pievakarē pie Viļķenes kultūras nama tika atklāta piemiņas zīme represētajiem. - Ar šo liktenīgo dienu sākās arī viļķeniešu iznīcināšana, kalšana un pārveidošana pēc šo lielo impēriju uzskatiem. Paldies Dievam, ka kāda augstāka vara sadrupināja arī pašus kalējus, - pirms akmeņa iesvētes teica Katrīnas ev. lut. baznīcas mācītājs Elmārs Kide.

- Šis datums man asociējas ar priekšspēli Latvijas zušanai, - uzrunāta bilda viena no klātesošajām, savulaik represētā Silvija Čakstiņa. Vēl 40. gadā viņa kopā ar citiem vidusskolu absolventiem svinēja izlaidumu Operā, bet pēc gada jau bija ceļā uz izsūtījumu. Kopā ar mammiņu un tēvu. Tēvs neatgriezās, miris Soļikamskas lēģerī. Neatgriezās arī divi vīra brāļi, viens guļ Magadanas, otrs - Vācijas zemē. - Viņus pieminēt gāju uz Brāļu kapiem, pie Brīvības pieminekļa, tagad es viņus varēšu atcerēties tepat, Viļķenē, - teica Silvijas kundze, turot rokās pašu dārzā grieztas gladiolas. Šogad neesot padevušās, sausums. Kādreizējais vitrupietis Romāns Veinbergs uz pasākumu bija ieradies kopā ar māsu Ilgu. Viņi abi ar mammu atgriezās dzimtenē, tēvs - ne. Līdzīgus likteņstāstus varēja dzirdēt no visiem 16 savulaik represētajiem viļķeniešiem, kas piedalījās viņiem tik nozīmīgajā pasākumā. Bet ne jau cietušajiem vien vajadzīga šī piemiņas vieta un Latvijas vēstures melnā posma atgādinājums. - Varbūt mēs par vēlu šo piemiņas zīmi uzstādām, tomēr labāk vēlu nekā nekad, - pēc piemiņas zīmes atklāšanas rezumēja Viļķenes pagasta padomes priekšsēdētājs Ilmārs Dzenis. Ierosmi par šāda piemiņas akmens uzstādīšanu pašvaldībai bija devuši paši represētie.

Šai dienā ar lielu mīlestību tika pieminēts arī piemiņas zīmes veidotājs, novadnieks Vilnis Titāns. - Tautas daina saka - akmens dzīvo saules mūžu. Un šis ir viens no akmeņiem, ar ko savās mūža pēdējās dienās sarunājusies Viļņa Titāna dvēsele, - klātesošos uzrunāja pedagoģe Aira Jēkabsone. Zīmi bija paredzēts atklāt 14. jūnijā, tēlnieka pēkšņā aiziešana izjauca viļķeniešu plānus. - Toreiz man šķita - pasaulei gals klāt: Viļņa Titāna vairs nav, nevaru arī nokārtot savu kursa darbu Kultūras koledžā, kas bija iecerēts kā šī akmens atklāšanas pasākums. Bet dzīve turpinās, - nosaka pagasta jaunatnes lietu koordinatore Dace Tauriņa, norādīdama uz saules stariņu veidā novietotām svecītēm, kas aizdegtas sūtīja sveicienu nu jau uz mākoņa maliņas sēdošam tēlniekam. - Viņa ideja bija novietot šo akmeni pret vakara sauli, mēs tā arī izdarījām.

Lai gan Dace pati atzina, ka emocijas kopš 14. jūnija nedaudz mazinājušās, tomēr pasākums izvērtās ļoti emocionāls. Dziedāja Limbažu koris Doma, dziedāja, spēlēja un deklamēja arī vietējie jaunieši. Viss notika no sirds, jo, kaut netieši, daudzus no viņiem arī skāruši represiju viļņi. - Es ļoti gribēju, lai pie piemiņas akmens dzeju runātu Agnese, lai gan viņai tas bija ļoti grūti - viņas vectēvs Laimonis Cīparsons arī savulaik bija represēts, - bilda pasākuma režisore Dace.

Ne piemiņas zīme, ne pasākums neradās tukšā vietā, jau iepriekš vietējā skola, ilggadējā pedagoģe, tagad arī pagasta pensionāru padomes priekšsēdētāja Aija Ozoliņa daudz darījusi, apkopojot represēto viļķeniešu dzīvesstāstus. Vakarā, kad piemiņas zīmes atklāšanas dalībnieki tika aicināti pasērst kultūras namā, Aijas kundze prezentēja pirms pāris gadiem apkopoto viļķeniešu likteņstāstu grāmatu. Pagaidām gan tā ir tikai 3 eksemplāros. - Lai to izdotu, jāmeklē nauda kādā fondā, - noteica skolotāja. Bet tikām rēnajā pievakares tumsiņā uz ekrāna atdzīvojās nu jau aizsaulē esošie viļķenieši, jau aizmirstībā esošās viņu mājas. Vēsture, ko viļķenieši godā.

Īsziņas

2006. gada 21. oktobris

Limbažu kultūras nama jauktais koris Doma oktobra beigās dosies koncertturnejā uz Vīni un Zalcburgu Austrijā. Limbažnieku vērtējumam koris un diriģente Māra Skride šo programmu nodos rīt ev. lut. baznīcā pēc dievkalpojuma. Ērģeles spēlēs Mareta Beitika, kas tagad ir ievērojamā ērģelnieka Tālivalda Dekšņa audzēkne.

Kora Doma rudens izskaņa - uz dienvidiem no Latvijas

2006. gada 16. novembris

Gundega GRAUDIŅA

1. novembrī pirmajā sniegā no autobusa izkāpa Limbažu kultūras nama jauktā kora Doma dziedātāji, atgriezušies no nedēļu ilga koncertceļojuma uz Austriju. Sirdis pilnas ar iespaidiem, fotoaparāti - ar brīnišķīgiem kadriem, bet Vīnes un Zalcburgas baznīcu velvēs, ievērojot enerģijas nezūdamības likumu, joprojām saglabājušās koristu dziedātā atbalsis. Dzimtene - mūzika mūžīgā (Aldoņa Kalniņa dziesma ar šādu nosaukumu bija viena no programmā iekļautajām), un daļiņu no tās limbažnieki aizveda parādīt Austrijai.

Vairāk lasiet drukātajā Auseklī

Doma aicina: - Skaniet, svētku zvani!

2006. gada 28. decembris

Īrisa DAIŅA

Ziemassvētku priekšvakarā Limbažu kultūras nama jauktais koris Doma, diriģente Māra Skride un jaunā mūziķe - ērģelniece Mareta Beitika limbažniekus aicināja uz koncertu ev. lut. baznīcā. Moto - Skaniet, svētku zvani!

Koncertu ievadot, mācītājs Gints Polis aicināja visus sanākušos pirmssvētku laikā sakārtot domas, izsvērt patiesās vērtības. Un tad jau atskanēja mūzika, vairāk nekā stundas garumā ikvienam klausītājam sniedzot dvēselisku veldzi. Kora dziedājumu ļoti jauki papildināja abu solistu - Andas Kļaves (alts) un Ditas Lāces (soprāns) balsis. Priecē, ka mums ir tik brīnišķīgas dziedātājas! Kad bija izskanējusi V. A. Mocarta Ave verum un Ziemassvētku dziesmu dziesma Klusa nakts, dziedātāji no kora luktas ar svecītēm rokās nokāpa lejā, lai kopā ar visiem vēl brīdi vienotos katram zināmās melodijās. Baznīcu izgaismoja saules stari, un svētku sajūta tiešām bija atnākusi. Paldies Domai!

2007

Sadalītas mērķdotācijas rajona tautas mākslas kolektīviem

2007. gada 18. janvāris

Pēc ziņām rajona padomes mājaslapā sagatavoja Īrisa DAIŅA

Pamatojoties uz Kultūras ministrijas nolikumu, rajona padomes izveidotā valsts mērķdotāciju komisija otrdien izvērtēja rajona tautas mākslas kolektīvu darbību un sasniegtos rezultātus pagājušajā gadā. Atbilstoši tam sadalīta Kultūras ministrijas mūsu rajona pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām 2007. gadā piešķirtā mērķdotācija - kopsummā Ls 23 053.

Mērķdotāciju Limbažu pilsētā saņems Ausekļa Limbažu teātris, deju kopa Jampadracis, TDA Katvari, Sakta, TLMS Dzilna, jauktais koris Doma, sieviešu koris Kalme, vīru koris Ziedonis, pūtēju orķestris Lemisele, deju kopas Labākie gadi un Sagša. Ainažu pašvaldībā to ieguvis jauktais koris Krasts un deju kopa Randiņš, Alojā - jauktais koris Ale un deju kolektīvs, Salacgrīvā - deju kopa Tingeltangels, folkloras kopa Cielava, pūtēju orķestris Enkurs, jauktais koris Kaija un jauniešu deju kolektīvs, Staicelē - TLMS Staicele. Mērķdotācija tikusi arī Brīvzemnieku pagasta vokālajam ansamblim Kolorīts, Katvaru pagasta Pociema pamatskolas pūtēju orķestrim. No rajona koriem to vēl ieguvuši lēdurdzieši, vidrižnieki, Liepupes Pernigele un Skulte, tāpat atbalsts būs Limbažu pagasta deju kopai Lādezers, Vidrižu pagasta folkloras kopai Delve, Viļķenes deju kolektīvam un teātrim.

Skanīgā sestdiena Ainažos

2007. gada 23. janvāris

Īrisa DAIŅA

Skaistas melodijas ziemas laikā - tā saucās Ainažu Krasta, Limbažu Domas un Rīgas Latviešu biedrības Ars longa draudzības koncerts sestdien Ainažu kultūras namā. Varbūt tāpēc, ka savus korus bija atveduši 2 kādreizējie rajona koru virsvadītāji Māra Skride un Arnolds Skride, klausītāju netrūka. Viņu vidū arī kādreizējie Krasta dziedātāji, kas atkal vēlējās sastapt A. Skridi. Kā pastāstīja Krasta diriģente Agra Jankovska, koncerts aizritējis ļoti draudzīgā gaisotnē, ainažnieki it kā vēlreiz izbaudījuši pērn nosvinēto sava kora jubileju.

Koncerta programma - daudzveidīga un interesanta: Ars longa dziedājis vairākus korus no Verdi operām, Doma - savu Austrijas koncertceļojuma programmu, bet mājnieki - daļu no tā, ar ko iepriecinājuši klausītājus Ziemassvētkos un jubilejā. Visus sajūsminājuši arī solisti - bijušais Domas kormeistars Rūdolfs Bacāns, bet jo sevišķi Dita Lāce. Lieliskas bijušas arī abas koncertmeistares Mareta Beitika un Tatjana Lezdiņa. Tāpat veiksmīgi izdevusies kopkora sadziedāšanās, atskaņojot Imanta Ramiņa Pūt, vējiņi no apgūstamā Dziesmu svētku repertuāra, Mārtiņa Brauna Saule, Pērkons, Daugava un tautasdziesmu Bēdu manu, lielu bēdu. Savukārt diriģenti priecājušies, dāvanā saņemot Krasta dziedātāja Valda Renemaņa grāmatu par Ainažiem.

Vakara otrā daļa pagājusi jautrās atrakcijās, rotaļās, kopdziedāšanā. Skanīgi ievadījuši jauno gadu, ainažnieki tagad gatavojas 10. martā - īsi pirms koru skates - līdzīgu koncertu sarīkot jau ar citiem draugu kolektīviem.

Koncertē Doma un Lādezers

2007. gada 6. februāris

Gundega GRAUDIŅA

4. februāra pēcpusdienā Lādezera pamatskolā kopīgā koncertā satikās Limbažu kultūras nama jauktais koris Doma (diriģente Māra Skride) un Limbažu pagasta deju kolektīvs Lādezers (vadītāja Maija Kreišmane). Dejotāji pārliecināja, ka prot vest danci līkumiņu līkumiem - kā visiem zināmajā tautas dziesmā. Savukārt koristi izdziedāja plašu programmu, kurā līdz ar renesanses laikmeta un klasiķu skaņdarbiem bija ietvertas arī dziesmas no 2008. gada Dziesmu svētku repertuāra. Dažas no tām Doma koncertā atskaņoja pirmoreiz, tāpēc muzikālo svētdienas novakari koristi sauc par vērtīgu pieredzi pirms rajona koru skates, kas notiks 17. martā. Vēl kopā ar koncertmeistari Maretu Beitiku uzstājās soliste Dita Lāce un dziesmā pastāstīja par savu pērkonu, kas nerimst pat ziemas salā.

Paldies par skanīgo kopā būšanu!

Saņems Tautas partijas piešķirto finansējumu

2007. gada 22. februāris

Gunita OZOLIŅA

Tautas partijas Limbažu nodaļas valde sadalījusi Saeimas deputāta Ziedoņa Rubeža tā saukto deputāta kvotu. Ar Ls 30 000 atbalstītas dažādas kultūras, izglītības un saimnieciskas norises vairākās rajona pašvaldībās, skolās un kultūras iestādēs. Nodaļas priekšsēdētājs, rajona padomes izpilddirektors Aksels Roshofs pastāstīja, ka autobusa pieturas uzstādīšanai pie Braslavas parka līdzekļi piešķirti Braslavas pagasta padomei. Limbažu pilsētas dome saņems finansējumu kultūras nama deju kopas Jampadracis, TDA Katvari, jauktā kora Doma, pūtēju orķestra Lemisele atbalstam. Jaunus datoru komplektus varēs iegādāties Limbažu 1. vidusskola, bet apgaismojuma projektus par piešķirto naudu izstrādās Vidrižu un Liepupes pagasta padome. Atbalstīta arī Umurgas pamatskolas ēdnīcas rekonstrukcija, funkcionālo gultu iegāde pansionātam Pēterupe, instrumentu iepirkšana Salacgrīvas mūzikas skolā un dabas mācības kabineta aprīkojums Korģenes pamatskolā un Alojas Ausekļa vidusskolā. Enduro ekipējumu iegūs kluba Moto AZ dalībnieki Vidrižos.

A. Roshofs pastāstīja, ka informācija par šīm vajadzībām saņemta no Tautas partijas nodaļas biedriem. Viņš atzina, ka visi nav ieguvuši gluži tik lielas summas, kā cerēts, tomēr valde vadījusies pēc principa “kaut kas ir labāk nekā nekas”. - Tas ir pilnīgi normāli, ka visi līdzekļi tika sadalīti Limbažu rajonā. Priecājos, ka bija iespēja atbalstīt dažādas aktivitātes, - sacīja Z. Rubezis. Līdzekļi iestāžu kontos tiks ieskaitīti nākamajā mēnesī.

Īsziņas

2007. gada 27. marts

Sestdien Limbažu kultūras nama jauktais koris Doma viesojās Aizkrauklē, kur notika tradicionālā Māru koru sadziedāšanās. Šoreiz katrs no 7 kolektīviem vispirms sniedza vēl vienu koncertu kādā citā rajona vietā, un limbažnieki kopā ar labāko Latvijas sieviešu ansambli Anima Solla savu programmu parādīja Skrīveros. Nākamgad šis salidojums notiks Dobelē, no kurienes tas sācies.

Ikvienam ir roka jāpieliek, lai Limbažsvētki izdotos

2007. gada 17. jūlijs

Regīna TAMANE

Kā viena dzimšanas diena Limbažos izskan, tā jau rodas ieceres nākamajai. Šobrīd svētku programma pamatā jau gatava, bet, kā teica Limbažu kultūras nama direktore Sandra Mieze, vēl ikviens - gan uzņēmējs, gan ierindas limbažnieks - varētu to darīt interesantāku un košāku. Piemēram, iepriekšējā pilsētas jubilejā kāds atnesis lielu ziedu pušķi, kas nolikts vietā, kur vairāk cilvēku apgrozās. Bija skaisti! Varbūt arī šogad kāds grib izdarīt kaut vai mazumiņu pilsētas dzimšanas dienā? Lūdzu! Limbažu domes izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Irēna Kļaviņa uzteica pilsētas uzņēmējus, kas bijuši atsaucīgi - nepilns desmits pasākuma norisei atvēlējuši pa pustūkstotim latu, bet tikpat noderīgs ir ikviens atbalsts.

Lai gan dzimšanas dienas pasākumi būs 3. un 4. augustā, to apmeklētājiem jāgatavojas jau tagad. Var jau sākt domāt par ziedu pušķi pilskundzei (iepriekšējos gadus konkursā vērtēja viņai darinātas cepures un somas). Pēdējais laiks gādāt plastmasas pudeles un citus materiālus un veidot plostu braucienam pa Lielezeru. Tāpat jāveido 12 cilvēku komandas (no darbabiedriem, radiem vai draugiem u.tml.), lai piedalītos sacensībās ar vikingu laivām. Komandām laikus jāpiesakās kultūras namā. Šie ūdens prieki sāksies piektdienas vakarā pēc tam, kad Baumaņu Kārļa laukumā būs notikusi svētku mazā atklāšana un pasākuma dalībnieki, atraktīvi noformēti un dziedot, kopīgā gājienā no pilsētas sirds būs nonākuši Lielezera krastā. Pēcāk visus aicinās atgriezties centrā, kur notiks svētku balle ar Vēja radītajiem un Suņu stundu, kā arī uguņošana.

Izturīgākie otrā rītā pa taisno no deju plača varēs doties uz Lielezeru makšķerēt, bet guļavas tikšot mīļi modināti. Ne pārāk agri. Kā? Tas pagaidām paliek noslēpums. Tad limbažniekus un pilsētas viesus Lielezera krastā vēl gaida cīniņi smilšu volejbolā un skrējiens pa dabas taku, kur īpaši gaidītas ģimenes. Sportiskas aktivitātes notiks arī Parka ielā, par to gādās Jauniešu dome. Uzvarētājiem dažādajos mačos sagādātas it nopietnas dāvanas - līdz pat kredītkartēm. Protams, ar naudu.

Pulksten 11 Baumaņu Kārļa laukumā notiks svētku oficiālā atklāšana, pašdarbnieku koncerts. Latvijas Motormuzejs turpat sola pārsteigumu - 30. gadu mašīnu parādi. Paralēli iecerētas dažādas izdarības tirgū pilsdrupās: ēšana, pirkšana, monētu kalšana un podu veidošana, umurkumurs, demonstrēs seno laiku cīņas paņēmienus, bet to laiku noskaņu palīdzēs uzburt folkloras kopa Delve. Vienības parkā jau tradicionāli būs atvēlēta vieta bērnu nodarbēm, bet rajona mākslinieki ne vien rādīs savus vasaras plenēra darbus, bet arī visu acu priekšā taps prāva apjoma kopdarbs. Ausekļa teātra aktieri šoreiz teatrāli darbosies Teātra ķēķī, kur paredzēta liela izēšanās. Limbažos viesosies arī TV ekrāna pavārzvaigzne Mārtiņš Sirmais, kurš no Limbažu uzņēmumu uzsauktiem produktiem gatavos siera zupas ar maizes grauzdiņiem. Savukārt pilsētas centrā turpināsies dvēseles svētki - še prezentēs Aivara Kļavja grāmatu Rīgas kupris, dziedās koris Doma. Būs svētbrīdis Limbažu ev. lut. baznīcā.

Kultūras nama direktore aicina iecietīgi izturēties pret dīvaiņiem, kuri varbūt gribēs piesēst jums blakus uz soliņa vai arī mēģinās jūs atdarināt. Tie būs mīmi - provokatori. Būs arī jauna atrakcija - lūriķi. Varbūt, ka jums pat pašam ir grūti atzīties, ka kādreiz gribējies palūrēt pa atslēgas caurumu… Šoreiz tāda iespēja tiks dota pilnīgi oficiāli - muzeja darbinieki ikvienam interesantam ļaus pa lodziņu ielūkoties fondu glabātavā.

Pēcpusdienā visus gaidīs grupas Klaidonis koncerts Baumaņu Kārļa laukumā, bet vakarā estrādē notiks Latvijas šlāgerfestivāls. Uz šo koncertu un arī piektdienas vakara balli jāņem līdzi maciņš, jo būs jāpērk biļetes, pārējais - par brīvu.

Nav aizmirsti arī jaunieši, kuriem jau nosauktās izdarības varbūt nešķitīs interesantas. Agrā pēcpusdienā pie vecās labības noliktavas Stacijas ielā notiks alternatīvās mūzikas pasākums - Ziwu zupa, koncerts un nakts tusiņš ar tādu grupu kā Indygo, Pent in Dreams, Melankolik, Soundarcade, Captain Murphy, Gelousy, Busy Bee, Amorālā Psihoze, All Day Long piedalīšanos. Varēs skatīt velotriālu - ekstrēmo sporta veidu paraugdemonstrējumus. Jauna lieta - uz pelēkās sienas iepretī noliktavai pārsliežu rajonā taps grafiti, skices jau iesniegtas.

Vasara ir tikai 3 mēnešus, šādi svētki vienreiz gadā - sekojiet reklāmai un piedalieties!

Mūzikas iedvesmas lauks pie mums atved austriešus un vāciešus

2007. gada 24. jūlijs

Īrisa DAIŅA

Šovakar Rīgā pie Kongresu nama ar Karla Džekinsa (Lielbritānija) Adiemus pirmatskaņojumu tiek atklāts I Starptautiskais koru festivāls Mūzikas iedvesmas lauks, kura idejas autore ir diriģente Agita Ikauniece. Mērķis šīm Eiropas dziesmu dienām, kas sestdien noslēgsies Aizkraukles rajona Secē gleznainajā Degļu kalnā, - pašiem sevi parādīt un citus saklausīt. Turp ielocīt savas balsis lielajā Eiropas kopkorī pošas arī mūsu rajona dziedātāji: Limbažu Doma, Liepupes Pernigele, Alojas Ale, Skulte, Salacgrīvas Salaca un Vidrižu pagasta jauktais koris. Ne tikai populārākajās latviešu un cittautu dziesmās, bet arī burdonā, kas ir viens no svarīgākajiem šīs kopānākšanas iemesliem. Latvija ir viens no nedaudzajiem vēl dzīvās burdona (viens sauc, otrs loka, trešais velk - ēēē...) tradīcijas nostūriem pasaulē. Ja vien iespēja, ir vērts doties uz Degļu kalnu, jo, pat neesot koristam, tur varēs līdzdziedāt.

Vairāk lasiet drukātajā Auseklī

Domai un Limbažiem jauni draugi

2007. gada 31. jūlijs

Īrisa DAIŅA

Var teikt, ka limbažniekiem kritusi lielā loze, kad festivāla Mūzikas iedvesmas lauks rīkotāji piedāvāja uzņemt pie mums vienu no vieskolektīviem - austriešu kori Vox Cantabilis. To, ka tas būs augstas raudzes kolektīvs, jau varēja saprast pēc anotācijas, bet tas, ka sastapsim latviešu kultūrai tik atvērtus, labestīgus cilvēkus, ar kuriem var momentāni kontaktēties un atrast kopīgu valodu, nudien pārsteidza.

Patiesības labad jāteic, ka arī mājastēvi - Limbažu kultūra nama vadība, jauktais koris Doma un tā diriģente Māra Skride, tāpat pilsētas domes izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Irēna Kļaviņa - bija rūpīgi pārdomājuši, kā viesiem šo dienu padarīt interesantu un tīkamu. Pirmais, kas austriešus sajūsmināja, ka sagaidītāji - Domas dziedātāji - bija uzģērbuši tautastērpus un ciemiņus sveica ar suminājuma dziesmu. Par godu tam, ka Vox Cantabilis iepriekšējā dienā bija kļuvis par festivāla laureātu, izcīnījis 3. vietu, palaižot sev pa priekšu vien latviešu kordziedāšanas spices - Austrumu un Balsis. Ka tā austriešiem nav bijusi pieklājības dāvana, bet tiešām pelnīta, pārliecinājāmies drīz vien. Iepazīšanās ceremonijā kultūras nama mazajā zālē ciemiņiem balsis skanēja tā, ka likās - esi baznīcā... Jā, vēlāk, kad korists un reizē Limbažu muzeja speciālists Gundars Plešs viesus pavadīja nelielā ekskursijā pa pilsētu, viņi pieskandināja arī luterāņu baznīcas velves.

Galvenais, protams, bija Domas un Vox Cantabilis kopīgais koncerts. Domai tas bija liels pārbaudījums - dziedāt blakus korim, kurā dziedātājiem balsis lieliski nostādītas un var ar tām rīkoties, kā spēlējot instrumentu. Bet - gods godam - limbažnieki nepalika kaunā, kaut uzdrīkstējās - kā teica diriģente - blakus latviešu tautas un oriģināldziesmām izpildīt pat Mocarta Ave verum. Kā atgādinājumu, ka to pirms gada dziedājuši Zalcburgas Domā (Vox Cantabilis ir no Bišofshovenas netālu no Zalcburgas). Austrieši un viņu diriģents Andreass Gasners šim koncertam bija izvēlējušies gan garīgo mūziku, gan pasaules un austriešu dziesmas, kam caurviju motīvs - mīlestība. Un, pateicoties A. Gasnera un tulka - 3. vidusskolas skolotājas Valdas Kēnigsvaldes atraktīvajai saspēlei, tika uzburta tāda tuvība starp zāli un kori, kāda Limbažos nebija piedzīvota vēl nevienā koncertā. Var teikt - brīnišķīgs pārdzīvojums, un ne jau velti Limbažu domes priekšsēdis savā pateicības runā ciemiņiem izteica pārliecību, ka šī nebūs vienīgā reize, kad Vox Cantabilis skanēs pie mums. Savukārt Doma nu uzaicināta atkal doties uz Austriju...

- Tas mums tiešām bija liels gods sadziedāties un satuvināties ar tik augsta līmeņa kori. Bet jaukākais - tikties ar tik sirsnīgiem cilvēkiem. Kad svētdien austriešus lidostā pavadījām mājupceļā, viņi mums pat ziedus pasniedza (varbūt tāpēc, ka koncertā Limbažos Andreass apgalvoja, ka vēl nekad dzīvē neesot tik daudz puķu saņēmis... Ciemiņiem dikti paticis arī draudzības vakars, kopā ar folkloras kopu Delve līdz sviedriem lecot latviešu dančus un rotaļās ejot - Ī.D.). Šķiroties austrieši arī teica, ka mums, latviešiem, esot skaistākās tautasdziesmas un brīnišķīgas oriģināldziesmas. Iedevu līdzi notis - iestudēšot speciālu latviešu mūzikas programmu. Viņus pārsteiguši arī Latvijas lauki (starp citu, mūsējie ciemiņiem parādījuši arī Balto kāpu Pabažos un ļāvuši krietni izvaļoties Lielezera dabas takā - Ī. D.), - pēc festivāla iespaidos dalījās Māra Skride, lūgta pastāstīt arī par lielās sadziedāšanās dienu Secē.

Festivāla noslēguma diena bijusi citiem līdzīgiem pasākumiem gaužām neparasta. Jau sākot ar to, ka katram korim nācies no meijām nopīt vītni un nest sev līdzi vismaz kilometru garajā ceļā līdz estrādei. Un ne vienkārši soļojot, bet ik pa brīdim veicot kādu uzdevumu: dziedot gammu, skaitot Liepavota trepīšu pakāpienus, pie Dieva auss nodziedot kādu dziesmu (Doma kopā ar austriešiem - Tumša, tumša tā eglīte), labu gabalu veicot, dejojot polku, galopu, letkisu u.tml., arī mērot dižozolu, kā katrs prot (mūsējie to darījuši ar sievu mugurām, kāds cits koris - ar meitu bizēm...). Bet vislielāko prieku gan dziedātājiem, gan klausītājiem radījis lielais koncerts. - Ortodoksāļi gan skeptiski skatījās uz izraudzīto “vieglo” repertuāru, bet koristi to dziedāja ar lielu prieku, arī publika piebalsoja. Un kad kopā ar Helmī Stalti un Jēkabpils etnogrāfisko ansambli sākās burdona dziedājums, visi bija īstā “kaifā”, - atceras Māra Skride.

Līdzīgās domās ir Liepupes Pernigeles diriģente Arta Zunde. - Tas, ka viss koris varēja tā dziedāt kopā, bija ļoti skaisti. Tie kolektīvi, kas piedalījās konkursā, stāvēja visi blakus, un mums, liepupiešiem, tas bija liels pārdzīvojums - būt plecu pie pleca ar «Balsīm». Kad soliste dziedāja Mārtiņa Brauna «Daugaviņu», likās, ka upe plūst pie kājām... Radās sajūta, ja ir tāda kopība, ar latviešu tautu viss būs kārtībā.

Arī Pernigele, kas pie sevis uzņēma vācu kori, nu jau oficiāli uzaicināta pretvizītē, bet saviem ciemiņiem liepupieši parādījuši Minhauzena muzeju un aizveduši uz keramiķa Arņa Preisa darbnīcu.

Īsziņas

2007. gada 14. augusts

Rīt Limbažu kultūras nama jauktais koris Doma dodas uz Ungāriju, kur paredzēti 2 koncerti. Sagatavota 30 - 40 minūtes gara a cappella programma - latviešu tautas un oriģināldziesmas. Ciemakukulim apgūta arī viena ungāru tautasdziesma. Reizē šis brauciens būs veltīts ungāru kultūras iepazīšanai. - Bet mēs dziedāsim visur, kur vien būs iespējams, arī pirms mājupceļa Krakovas sālsraktuvēs, - pastāstīja Domas diriģente Māra Skride.

Kora Doma iesildīšanās jaunajai sezonai - ungāru ritmos

2007. gada 15. septembris

Undīne OZOLIŅA

Augustā Limbažu kultūras nama jauktais koris Doma devās koncertceļojumā uz saulespuķu, gulaša un skaisto ainavu zemi Ungāriju. Koristi joprojām dzīvo iespaidos, pārrunā redzēto un jūtas iedvesmoti jaunās sezonas uzsākšanai.

Vairāk lasiet drukātajā Auseklī

Īsziņas

2007. gada 13. decembris

Limbažu kultūras nama pašdarbnieki Ziemassvētku noskaņās Adventes laikā nolēmuši sagādāt jauku dāvanu pilsētniekiem - koncertus ev. lut. draudzes baznīcā. Šosvētdien, 16. decembrī, pēc dievkalpojuma baznīcā muzicēs pūtēju orķestris Lemisele, bet nākamsvētdien, 23. decembrī, dziedās jauktais koris Doma. Visiem interesentiem būs iespēja dzirdēt, kā mūzika skan dievnamā.

Kora Doma baltais vakars

2007. gada 22. decembris

Īrisa DAIŅA

Es gribu savu sirdi kā ziedu atdarīt - tā uz 3. Adventes koncertu svētdienas novakarē aicināja Limbažu kultūras nama jauktais koris Doma, tā diriģente Māra Skride un kormeistare Mārīte Leimane kopā ar vokālo ansambli Reiz bija un Sandru Budeviču. Tie, kuri tam atsaucās, patiešām uztvēra šo atvērtību un gaišo domu raidījumu caur dziesmu, iekodētu skaistākajās pasaules un latviešu klasiķu un mūsdienu autoru, arī limbažnieces Daces Robules radītajās melodijās. Sirds siltums staroja no visiem - koristiem (prieks, ka Domas rindās aizvien vairāk jauniešu!), solistēm Ditas Lāces un Andas Kļaves (gan solodziedājumos, gan duetā), ansambļa Reiz bija dziedātājām un, protams, pašas diriģentes. Koncerta programma bija iecerēta kā vienots uzvedums, ko kopā saturēja Vijas Virses un Undīnes Ozoliņas runātā dzeja un Maretas Beitikas iejūtīgā klavierspēle, bet ikviena dziesma tika izpildīta ar tādu atdevi, ka klausītāji no aplausiem nespēja atturēties. Paldies jāteic arī Limbažu mākslas skolas audzēkņiem, viņu pedagogiem un Ritai Balodei, kas kultūras nama Mazo zāli bija pārvērtuši baltā pasakā.

Svētdien šo pašu programmu varēs noklausīties Limbažu ev. lut. baznīcā pēc dievkalpojuma. - Bet mēs labprāt citu gadu ar to brauktu koncertēt arī ārpus Limbažiem, jo dziesmu krājas arvien vairāk un vairāk, - gaidot uzaicinājumus, teica Māra Skride.

2008

Ainažu Krasts un Limbažu Doma draudzības koncertā

2008. gada 29. janvāris

Īrisa DAIŅA

Sestdien Ainažu kultūras nama jauktais koris Krasts un tā diriģente Agra Jankovska savās mājās uzņēma Limbažu jaukto kori Doma. Diemžēl šoreiz uz Ainažiem netika trešais draugu kolektīvs - Rīgas Latviešu biedrības Ars longa. - Tas mums bija labs mācību koncerts, jo izdziedājām lielu daļu no Dziesmu svētku repertuāra - gan atsevišķi, gan kopā, «Doma» arī 2 dziesmas, ar kurām mūsu kormeistare Anda Kļave 1. martā aizstāvēs savu diplomdarbu Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā. Tāpat ainažnieki varēja novērtēt abas mūsu solistes - Ditu Lāci un Andu Kļavi, pianistes Maretas Beitikas meistarību. Patika, ka Agra Jankovska spējusi «Krastā» iedēstīt labu un vajadzīgu pašapziņu. Tāpat var just, ka Ainažu kultūras nama direktore Solveiga Muciņa ļoti rūpējas par savu kori - gādājot tam tērpus, tagad domājot arī par jaunām klavierēm, - pastāstīja Domas diriģente Māra Skride.

Gan koncerts, gan draudzības vakara otrā daļa pagājuši ļoti sirsnīgi, Zintis Sārs ar dažādām rotaļām pratis visus tā atraisīt, ka atklājušies dažādi agrāk neapjausti talanti.

Īsziņas

2008. gada 1. marts

Šodien Limbažu kultūras nama jauktais koris Doma palīdzēs savai dalībniecei skultietei Andai Kļavei aizstāvēt diplomdarbu diriģenta specialitātē Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā. Tas būs atklāts koncerts, tāpēc Doma aicina visus, kas Andu šai atbildīgajā brīdī grib atbalstīt, pl. 18 atnākt uz rajona administratīvo ēku. Koncertā viņa diriģēs 3 skaņdarbus, bet Doma pa eksaminācijas komisijas apspriešanās laiku gatava nodziedāt publikai arī daļu no Dziesmu svētku repertuāra.

Eksāmens nokārtots teicami

2008.gada 4. marts

Īrisa DAIŅA

Jau vēstījām, ka Skultes pamatskolas skolotāja Anda Kļave, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) 4. kursa studente, sestdien kopā ar Limbažu kultūras nama jaukto kori Doma kārtoja valsts kvalifikācijas eksāmenu diriģēšanā. To vērtēja RPIVA Pedagoģijas fakultātes kordiriģēšanas katedras vadītāja un studiju programmas direktore Laimrota Kriumane, šīs augstskolas lektore un mācību kora vadītāja Ligita Pundure, lektors Andris Pundurs, kā arī Skultes pamatskolas direktore Irēna Dušenkova, Domas diriģente Māra Skride un Limbažu rajona valsts kultūras inspektore Taisa Aruma.

Eksāmena pirmajā daļā Anda diriģēja 3 skaņdarbus: norvēģu komponista K. Nīsteta Gloria no Misa Brevis, Bēdu manu, lielu bēdu V. Kaminska apdarē un J. Vītola Beverīnas dziedonis, savukārt otrajā daļā viņai vajadzēja aptuveni 20 minūtēs korim iemācīt jaunu dziesmu. Šim uzdevumam viņa bija izvēlējusies A. Engelmaņa Liepu taku ar O. Gūtmaņa vārdiem. Jāuzslavē Andas uzņēmība un drosme eksāmenu kārtot kopā ar Domu, kurā pati dzied, nevis ar augstskolas mācību kori, kā to dara lielākā daļa viņas studiju biedru, jo vieglāk taču strādāt ar muzikāli izglītotiem cilvēkiem. Taču Doma nepievīla. To uzsvēra arī Andas pedagogs A. Pumpurs: - Jūs esat malači! Tas bija fantastiski, kopā ar Andu esat nopelnījuši atzīmi 9! Līdzīgi dzirdēto vērtēja eksaminācijas komisijas vadītāja L. Kriumane: - Teicami tāpēc, ka lielākoties viss dziedājums bija emocionāli ļoti pārliecinošs, tuklāt «Gloria» arī ārkārtīgi grūts skaņdarbs. Koris nodziedāja labi. Vispārliecinošāk tomēr izskanēja «Beverīnas dziedonis», kas acīmredzot Andai pašai vistuvākais, koris no tā iedvesmojies, tāpēc dziesmas dramaturģija atklājās pilnībā. Paldies dziedātājiem, koncertmeistarei Eiženijai Zavackai un Mārai Skridei, kas ļāva studentei ar kori strādāt.

Anda Kļave, absolvējot RPIVA, iegūs jau otro bakalaura grādu, pirmais viņai ir psiholoģijā. Taču visi vienprātīgi atzina, ka Anda ir perspektīva diriģente, kam būtu vajadzīgs savs koris.

Guvām daudz prieka un pozitīvu emociju

2008. gada 15. marts

Ženija KONSTANTE, Anna BRANKA, Margrieta HANIS

Tieši Sieviešu dienā Limbažu rajona padomes zālē 2 jauktie kori - Smiltenes kultūras nama Vidzemīte un Limbažu kultūras nama Doma - sniedza koncertu Kas var mani aizdziedāt. Tie, kas atnāca to noklausīties (varēja gan būt vairāk), ieguva daudz prieka un labu emociju. Koncerts bija brīnišķīgs! Prieks bija klausīties, kā brašo dziedātāju izpildījumā skanēja Dziesmu svētku repertuārs zālē ar tik lielisku akustiku. Sākumā katrs koris dziedāja atsevišķi, bet koncerta 2. daļā - kopā, un visu dziesmu izpildījums bija emocionāli niansēts, pārliecinošs. Noslēgumā koriem jau līdzi dziedāja arī sajūsminātie klausītāji - gan Mazs bij’ tēva novadiņš, gan Pūt, vējiņi un Bēdu manu, lielu bēdu.

No sirds pateicamies kora Doma diriģentei Mārai Skridei, kura sagādāja limbažniekiem šo jauko koncertu! Kaut tādi rajona padomes zālē izskanētu biežāk! Paldies!

Limbažnieki pirmie var klausīties disku Marta

2008. gada 10. aprīlis, 2008.

Īrisa DAIŅA

Resursu centra Marta aicinājumu pagājušajā svētdienā atnākt uz limbažnieču Ditas un Ilutas Lāču kopā ar kapelu Labi, ka tā ierakstītā diska atvēršanas koncertu bija saklausījuši daudzi - ne tikai limbažnieki, bet pat citās Latvijas malās, arī Ilutas pirmā klavieru skolotāja Lauma Gaile Cēsīs un lietišķo sieviešu apvienības prezidente Irīna Pētersone. Par to priecājās centra Marta vadītāja Līga Rāviņa un sabiedrisko attiecību speciāliste Gundega Tentere, jo reizē tā bija iespēja vēlreiz atgādināt par šīs organizācijas lomu Latvijas sieviešu problēmu risināšanā. Ne mazāk gandarīts arī Limbažu domes priekšsēdētāja vietnieks Ģirts Ieleja, jo tieši mūsu pašvaldība kopā ar fondu AB.LV un Nordea banku deva savu artavu, lai iecerētais projekts varētu īstenoties. - Limbažu dome ieviesusi jaunu ideju, kā atbalstīt projektus, kas saistīti ar mūsu pilsētu, tās vārda nešanu pasaulē, un šis ir pirmais steidzamības kārtā atbalstītais projekts, jo tajā iesaistīti paši limbažnieki, - teica Ģ. Ieleja, uzsvērdams arī savas pirms 15 gadiem audzināmās klases skolnieces Ilutas neatlaidību, lai domnieki piekristu piemest savu artavu diska tapšanā.

Apmierināta ar visas radošās grupas - aranžētājas Daces Robules, kapelas Labi, ka tā, abu māsu, skaņu operatora Vara Krūmiņa, vokālās pedagoģes Ingunas Kalniņas - kopīgā darba rezultātu bija arī diska producente, Radio Klasika redaktore Gita Lancere, un viņas ieteikums - Ditai un Ilutai iesāktais jāturpina. To apliecināja arī nelielais koncerts, kurā diskā ierakstīto varējām dzirdēt dzīvajā izpildījumā. Tām atkal vajadzētu būt tieši latviešu tautasdziesmām, uzskata kora Doma diriģente Māra Skride.

Protams, pirmie disku Marta saņēma visi tā radītāji, pārējie to turpat uz vietas varēja nopirkt un, ja vēlējās, ziedot resursu centra turpmākajai darbībai. Bija sarūpēts arī pavasarīgs cienasts un apgāda Likteņstāsti grāmatu galds, bet galvenais, ko aiznesām sev līdzi, ir gaišā noskaņa, ko uzbūra Dita un Iluta ar savām balsīm, un atziņa, ka mūsu tautasdziesmas patiešām ir īstas pērles, ar ko padižoties pasaulē.

Uzslavē kopkori un kolektīvu labskatu

2008. gada 17. aprīlis

Īrisa DAIŅA

Svētdien Limbažu kultūras namā notika rajona koru skate: Dziesmu svētku repertuāru apguvi, katrs izpildot 3 dziesmas, rādīja Limbažu kultūras nama senioru koris Atvasara un sieviešu koris Kalme, Liepupes Pernigele, kas vienīgais mūsu rajonā startē A grupā (tie, kas iemācījušies pilnu programmu), Ainažu Krasts, Pāles Vienmēr, Alojas Ale, Limbažu Doma, Skulte,Vidrižu Zvīgzna, Lēdurgas pagasta jauktais koris. Skatē piedalījās arī Limbažu 1. un 3. vidusskolas dziedātāji - šie kori pretendēja uz tiesībām dziedāt svētku atklāšanas koncertā. Koru sniegumu vērtēja žūrija: tās priekšsēdētājs, XXIV Vispārējo Dziesmu un XIV Deju svētku noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais, Latvijas Radio 3 programmas Klasika programmu vadītāja Inta Pīrāga, Komponistu savienības priekšsēdētājs Uģis Prauliņš, TMC vecākā speciāliste koru mūzikas jautājumos Antra Purviņa, komponists Ēriks Ešenvalds un žūrijas sekretārs, TMC speciālists koru mūzikas jautājumos Lauris Goss. Savukārt Linda Rubena, TMC vecākā speciāliste lietišķās un tautas mākslas jautājumos, pievērsa uzmanību kolektīvu ietērpam. Pēc katra kora snieguma vēl 3 dziesmas izskanēja kopkora izpildījumā.

Vairāk lasiet drukātajā Auseklī

Limbažos notiek Pilsoniskās savienības dibināšanas kopsapulce

2008. gada 29. aprīlis

Lailas PAEGLES teksts un foto

Limbaži turpmāk Latvijas politiskajā vēsturē būs ierakstīti kā vieta, kur dibināta Pilsoniskā savienība. Pirms jaunās politiskās partijas dibināšanas kongresa apspriežas domubiedri - Eiropas parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (no kreisās), Limbažu domes priekšsēdētājs Juris Žūriņš, Saeimas deputāte Sandra Kalniete un Staiceles domes priekšsēdētājs Jānis Bakmanis

Sestdien Limbažu kultūras namā notika Pilsoniskās savienības (tautas valodā runājot, Sandras Kalnietes un Ģirta Valda Kristovska partijas) dibināšanas kopsapulce jeb kongress. Kāpēc par šī politiskā notikuma vietu izraudzīti tieši Limbaži? Kā vienu no atbildēm kopsapulces rīkotāji minēja jau organizācijas programmā ierakstīto, ka Pilsoniskā savienība ir patriotiska un novados sakņota partija, akcentējot vārdu “novadi”. - Tieši vidzemnieki bija vieni no šīs partijas dibināšanas iniciatoriem. Un Limbaži taču Vidzemē ir ļoti nozīmīga pilsēta, - nedaudz pajokojot, uz jautājumu atbildēja Staiceles domes priekšsēdētājs Jānis Bakmanis, viens no rīcības komitejas vīriem.

Kopsapulces dalībniekus un viesus - pilno kultūras nama zāli - pirmā uzrunāja Saeimas deputāte Sandra Kalniete, atgādinot, ka pirms 18 gadiem 26. aprīlī Rīgā, Daugavas stadionā pulcējās Latvijas visu līmeņu deputāti, lai dotu novēlējumu Augstākajai Padomei pieņemt Neatkarības deklarāciju. - Nu mums ir neatkarīga valsts, bet jādomā, kā to veidot labāku. Eiropas parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis uzsvēra, ka jāgatavojas smagam darbam, lai valsti un sabiedrību celtu augšup. Tieši ar šādu domu viņi gada sākumā nodibināja Demokrātiski patriotisko biedrību, lai veicinātu demokrātiju un pilsonisko līdzdalību, tāpēc tiek veidota jauna politiska partija. Uz tās dibināšanas kongresu Limbažos bija ieradušies vairāk nekā 200 cilvēku, starp viņiem arī vairāki mūsu rajona ļaudis.

Visus ar dziesmu sestdien sveica Limbažu kultūras nama jauktais koris Doma. Kongresa dalībniekus - savus domubiedrus - uzrunāja Limbažu pašvaldības vadītājs Juris Žūriņš: - Mūsu 785 gadus senajā pilsētā šī ir vēsturiska diena. Gribētos, lai tā ienes stabilu virzību uz labklājības valsti visiem, kuri mīl darbu, demokrātiju... Partijas veidotājus sveica arī Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis, uzsverot, ka neviens no malas neatnāks un valsti nesakārtos tādu, kādu cerējām Atmodas gados. Pašiem vien tas būs jādara. Apsveikumu kongresam bija atsūtījusi Anna Žīgure, atgādinot, ka cilvēki beidzot gaida politiķus, kuriem var uzticēties.

Pēc uzrunām un apsveikumiem sākās kongresam raksturīgs darba cēliens - statūtu un programmas apspriešana, pieņemšana, tad svarīgais lēmums par jaunās partijas dibināšanu (par to nobalsoja visi 216 kongresa delegāti) un vadības vēlēšanas. Par Pilsoniskās savienības priekšsēdētāju kļuva Sandra Kalniete, viņas vietnieks būs Ģirts Valdis Kristovskis, valdē tika ievēlēts arī Jānis Bakmanis.

Tagad tikai laiks un Pilsoniskās savienības politiķu darbs rādīs, vai nākotnē varēsim lepoties, vai aizmirsīsim, ka lēmums par partijas veidošanu pieņemts Limbažos.

Lielo svētku skatuvi rotās lielākoties Tīnes austie tērpi

2008. gada 3. maijs

Gunitas OZOLIŅAS teksts un foto

Ar tautisko audumu varētu noklāt ceļu no Limbažiem līdz Umurgai. Attēlā audēja Velga Siliņa un Tīnes direktors Jānis Krasovskis

Aptuveni 70% visu Latvijas pašdarbnieku jauno tērpu gaidāmajiem Vispārējiem Dziesmu un Deju svētkiem būs Tīnes audēju austi. Par to gan svētkos iedomāsies tikai retais, arī lielās balvas tautastērpu audējiem netiks dalītas, tomēr, pirms pašdarbnieki ar savu labo izskatu apburs skatītāju masas, jau vairākus mēnešus limbažnieces un staicelietes strādā līdz pagurumam.

Pamudinājums ieskatīties Tīnē šoreiz pavisam negaidīti nāca no Rēzeknes. Piezvanīja senioru kora Septiņkalne dalībniece Irēna Šulce un dziedātāju vārdā dalījās priekā par krāšņo audumu. Rēzeknieši izlūgušies Limbažos noaust Šķilbēnu novada rūtainos brunčus. Zaļajos, baltajos, violetajos un sarkanajos toņos tie izdevušies lieliski. Darbs paveikts ātri un kvalitatīvi, tāpēc rēzekniete teica: - Nododiet sveicienus «Tīnes» audējām un vadībai. No sirds esam viņiem pateicīgi, ka lielajos svētkos mūsu koris izskatīsies godam. Ar šādu uzdevumu iegriežoties pie ražošanas daļas vadītājas Andas Golveres, atklājās, ka etnogrāfiskā auduma darinātāji jau ilgāku laiku strādā ar pamatīgu slodzi. Lai gan ik pēc 4 gadiem pasūtījumu pirms svētkiem nekad nav trūcis, šoreiz to ir ļoti daudz. Uzņēmuma direktors Jānis Krasovskis ieskatījās aprēķinos un secināja - kopš gada sākuma dejotājiem un dziedātājiem noausti aptuveni 6 km tautiskā auduma, patlaban mēnesī noauž 1500 m, bet līdz svētkiem vēl garu garā rinda. Stresu radījis arī tas, ka pasūtījumi izdarīti vasarai, taču daudzi lūgušies, lai tie būtu gatavi jau līdz skatēm. Tad nu centušies līdzēt. Liepupiešiem noauduši tikai tik metru, cik nepieciešams dejotājiem uz skatuves, bet pasūtīto rezervi audīs vēlāk. Tīne ietērpj arī Jampadraci, Saktu, Varavīksni, Pāles jaukto kori, audīs arī korim Doma, taču pasūtījumi ir no Latvijas malu malām, to vidū jāsapucē arī Dzintariņš, Ieviņa un daudz citu, bet nupat audumu izlūgušies Arnolda Skrides vadītie kori Jolanta un Ars Longa. J. Krasovskis pieļauj - citam būtu atteikts, bet par diriģenta nopelniem Limbažu rajona kultūras dzīvē nevarējuši atteikt...

Visas mehāniskās stelles Limbažos un arī rokas stelles filiālē Staicelē ir aizņemtas tikai ar tautisko audumu. Arī Tīnes draugiem igauņiem šovasar notiks jauniešu Dziesmu un deju svētki, tāpēc kaimiņiem jāizlīdz. Viņiem ir tehniski sarežģītāks audums, to un zemgaliešu tērpiem paredzēto roku stellēs auž staicelietes. Savulaik pasūtījumi aprobežojušies ar pārdesmit metriem auduma, tagad kori, šķiet, kļuvuši dalībnieku kuplāki, jo pasūta arī 100 - 140 m. Kā parasti, tērpus šuj uzņēmumi Muduri un ANVI AM. Mazās mākslas austuves daudzviet Latvijā izputējušas, tāpēc konkurentu tikpat kā nav. - Ja darba vienmēr būtu tik daudz, pieņemtu jaunas strādnieces un apmācītu, taču paies svētki, un pasūtījumu klāsts saruks, - uzņēmuma direktors atklāj sasprindzinājuma cēloni un norāda - vislielākā pateicība strādniekiem. Audēja Velga Siliņa pārlaiž plaukstu košās krāsās siguldiešiem austajai vilnas drānai. Tā pabeigta, rīt jau audīs citu. Lai gan etnogrāfiskais audums ir krietni sarežģītāks par ikdienā aužamo, Inta Buša, Aida Eglīte, Anita Strauberga un citas audējas apliecina savu profesionalitāti un gadu gaitā slīpēto meistarību, bet noliktavās kvalitātes kontroliere Līvija Taulavičus cilā prāvus baķus - un atzīst, ka nav ko pārmest.

Kur skanēs dziesmas 4. maijā?

2008. gada 3. maijs

Īrisa DAIŅA

Atsaucoties Latvijas Kordiriģentu asociācijas aicinājumam, 4. maijā - Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā - tāpat kā citviet Latvijā pulksten 18 arī vairākās mūsu rajona vietās izskanēs Valsts himna un sāksies koncerti. Alojā iemīļotākās Dziesmu svētku repertuāra dziesmas kopā ar turienes Ali izdziedās Limbažu Doma un Pāles Vienmēr, ar Sānsoli sadancos Vilķenes Dīdeklis un TDA Katvari. Ainažos muzicēs jauktais koris Krasts, Lēdurgā koncertēs kultūras nama bērnu un jauktais koris, dejas rādīs jauniešu Metieniņš. Bet Skultes koris un visi deju kolektīvi cer, ka būs labs laiks un savus ļaudis varēs iepriecināt ar pirmo šīssezonas koncertu brīvā dabā. Skanīgs 4. maija novakars būs arī Vidrižos, kur dziesmās vienosies Zvīgzna un Vidrižu pamatskolas koris.

Kalns pie Muhameda vai Muhameds pie kalna?...

2008. gada 10. jūnijs

Īrisa DAIŅA

Parasti kolektīvu un vadības attiecību samezglojumi tiek atrisināti iekšējā lokā, bet šoreiz Limbažu kultūras nama koris Doma bija ataicinājis gan pilsētas domes amatpersonas, mūsu rajona valsts kultūras eksperti Taisu Arumu, gan žurnālistu, acīmredzot vēlēdamies konflikta publiskošanu, lai no tā būtu arī kāda mācība.

Vairāk lasiet drukātajā Auseklī

Limbažu Domas plāni jaunajā sezonā

2008. gada 11. septembris

Gundega GRAUDIŅA

Limbažu kultūras nama jauktais koris Doma un diriģente Māra Skride augusta priekšpēdējā nedēļas nogalē tikās ikgadējā nometnē, lai jau sāktu darbu pie jauna repertuāra. Ieceru nākotnei netrūkst. Pagājusī sezona bija saspringta: sniegti aptuveni 20 koncertu, dziedāts XXIV Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos, Limbažu jubilejā un arī Gaismas tiltu akcijā. Kā katru gadu, plānota uzstāšanās 18. novembrī un koncerts baznīcā Adventa laikā. Iecerēts arī valšu vakars - tam koris jau sācis apgūt Pie zilās Donavas. Noteikti turpināsies sadarbība ar draugu koriem - Rīgas Latviešu biedrības Ars Longa un Smiltenes Vidzemīti. Savukārt marta beigās Rīgā, Latviešu biedrības namā skanēs Domas un Limbažu BJC skolēnu teātra Kriksis kopīgi veidotais uzvedums Saules grieži ar Viļa Plūdoņa un Antona Austriņa dzeju. Ar to limbažnieki atzīmēs abu dzejnieku jubilejas - nākamgad Plūdonim būs 135., bet Austriņam - 125. dzimšanas gadskārta. Ja viss labi veiksies, varētu notikt arī kāds tālāks koncertbrauciens.

Ir cerība, ka jaunajā sezonā ar kori strādās arī vokālais pedagogs. Māra Skride stāsta: - Tas ir ļoti vajadzīgs. Prakse koru skatēs rāda, ka labākus rezultātus sasniedz kori, kam ir vokālais pedagogs un kas regulāri strādā uz skatuves. Solīts, ka turpināsies arī tautastērpu šūšana korim. Iestrādes ir: pateicoties Limbažu pilsētas domei un kultūras namam, dziedātājas jau tikušas pie blūzēm, ņieburiem un 13 brunčiem.

Jaunajā sezonā Domas mēģinājumi notiks trešdienās un svētdienās. Koris un diriģente aicina savā pulkā jaunus dziedātājus visās balsu grupās. Katrs, kas vēlas pievienoties, gaidīts 17. vai 24. septembrī pulksten 18 Limbažu kultūras nama Spoguļu zalē.

Rajona centra kultūras namā jubilejām bagāta sezona

2008. gada 4. oktobris

Īrisa DAIŅA

Trešdien Limbažu kultūras nama direktore Sandra Mieze bija sapulcinājusi kolektīvu vadītājus (piedalījās arī pilsētas domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Irēna Kļaviņa), lai apspriestu svarīgāko jaunajā sezonā. Šoreiz tai raksturīgas daudzas jubilejas. Pirmais to jau 25. oktobrī svinēs vokālais ansamblis Reiz bija, bet nākamgada pirmajā pusē kori Doma, Atvasara, Ziedonis, Kalme, pūtēju orķestris Lemisele, TDA Katvari. Būs arī citi lielāki un mazāki notikumi, kuros jāiesaistās pašdarbniekiem. Dejotājiem tas ir starptautiskais festivāls Sudmaliņas, koriem - Melngaiļa Mūzikas svētki, senioru kolektīviem - gadskārtējie salidojumi, Lemiselei - II Latvijas pūtēju orķestru konkurss u.c. Protams, katram kolektīvam ir arī savi individuālie nodomi, tikai pašiem jāaplēš, kā tie saskanēs ar finansiālajām iespējām, kas nākamgad noteikti būs skopākas.

Bet šobrīd aktualitāte Nr. 1 ir gatavošanās valsts svētkiem - Lāčplēša dienai un Latvijas 90. dzimšanas dienai. No 9. līdz 18. novembrim limbažniekiem būs iespēja noskatīties filmu Rīgas sargi. Bet Lāčplēša dienu iecerēts iezīmēt līdzīgi kā iepriekš - ar mūsu lāčplēšu atdusas vietas apmeklējumu, gaismas ceļu un piemiņas brīdi ev. lut. baznīcas dārzā. Tur galvenie uzdevumi būs Lemiselei un Ziedonim. Sprieda par to, ka patriotiskās audzināšanas nolūkā Lāčplēša dienas norisēs aktīvāk jāiesaista pilsētas skolas. Šai dienā aptuveni 300 cilvēku saņems arī barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes.

Ar 18. novembra svinīgā sarīkojuma metu iepazīstināja kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāja Ineta Indriksone - koncertprogrammu veidos pašmāju kolektīvi, un tai izvēlēsies katra veiksmīgāk sagatavotos priekšnesumus. Būs apskatāma rajona mākslinieku jaunāko darbu izstāde, bet TLMS Dzilna veidos īpašu dekoru. Svētku nedēļā - 12. novembrī - ev. lut. baznīcā viesosies arī vīru koris no Tenesijas ASV.

Ar limbažnieku atbalstu - jauns jumts pilsētas vecākajai celtnei

2008. gada 18. oktobris

Lailas PAEGLES teksts un foto

Limbažu luterāņu baznīcas jumta platība ir 784 m2, tā segumam vajadzīgi vismaz 11 000 dakstiņu. Tātad rēķins vienkāršs - ja katrs pilsētnieks un tuvākās apkaimes iedzīvotāji ziedos pa latam dakstiņu iegādei, naudas pietiks. Turklāt mums katram simboliski būs savs dakstiņš uz dievnama jumta

Limbažu luterāņu baznīca ir pilsētā senākā celtne. - 2010. gadā varēsim svinēt sava dievnama 330. jubileju, - stāsta draudzes priekšniece Zinta Vavilova. Baznīcu var uzskatīt arī par vienu no Limbažu simboliem. Šo celtni ierauga uzreiz, lai no kuras puses cilvēks ierastos pilsētā. Un kopš septembra ikviens redz arī to, ka baznīcai tiek klāts jauns jumts (iepriekšējais likts pirms 99 gadiem). - Darbus veic būvfirma «Portāls», ar kuru mums arī iepriekš bijusi veiksmīga sadarbība. Viņi sola, ka līdz valsts 90. jubilejai viss būs paveikts. Tā būtu brīnišķīga dāvana visai pilsētai, - uzsver Z. Vavilova. Taču šobrīd ikviens limbažnieks aicināts mazliet palīdzēt šo velti sarūpēt.

Jumta nomaiņa (vajadzīgie materiāli, celtnieku darbs, nodokļi...) prasīs apmēram 65 000 latu. - 50 000 latu mums patlaban jau ir. Tā ir nauda, ko ieguvām, pārdodot daļu no baznīcas zemes īpašumiem, - skaidro draudzes priekšniece. - Lai savāktu iztrūkstošo summu, esam sākuši ziedojumu akciju «Dakstiņš». Viens dakstiņš un tā uzklāšana maksā aptuveni latu. Ja katrs limbažnieks, arī Limbažu pagasta ļaudis, kuri tradicionāli bijuši saistīti ar Limbažu luterāņu draudzi, ziedotu tikai pa vienam latam, vajadzīgā summa tiktu savākta, - lēš Z. Vavilova. Varbūt atsauksies arī māsu draudzes. Starp citu, šoruden Limbažu luterāņu draudze ieguvusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu, kas ļauj saņemt ziedojumus gan no juridiskām personām, gan iedzīvotājiem. - Cilvēki jau šobrīd ļoti atsaucīgi ziedo naudiņu. Kāds mani satiek uz ielas, kāds iegriežas draudzes namā un paši ir bezgala priecīgi, ka var palīdzēt, atceras, kā baznīcā laulājušies, kā šeit kristīti viņu bērni, ziedo arī par saviem tuviniekiem, - no sirds aizkustināta Z. Vavilova. Pilsētas simbolam - kultūrvēsturiskajai celtnei - 1000 latu atvēlējusi arī Limbažu dome. Mēs ikviens savu dakstiņa latu varam aiznest uz draudzes namu katru darbdienu (izņemot pirmdienas) no 14 līdz 16, tāpat svētdienās baznīcā dievkalpojumos. Savu artavu, atbalstot šo akciju, ar labdarības koncertiem baznīcā nolēmuši sniegt arī pilsētas pašdarbnieki - koris Doma un vokālais ansamblis Reiz bija. Savukārt 12. novembrī Limbažu baznīcā koncertēs vīru kamerkoris The Faithful Men no ASV.

Kamēr draudze vāc ziedojumus, celtnieki cītīgi strādā. Kā viņiem veicas, kopā ar Z. Vavilovu gājām skatīt nedēļas vidū. Daļa vīru rosījās augstu sastatnēs, bet brigadieri Aivaru Tauriņu sastapām pagalmā un - par laimi! - nenācās rāpties augšup runāties. Izrādās, ik dienu objektā strādā vismaz 11 - 12 celtnieku. Neviens iepriekš nav licis dakstiņus, tāpēc īpaši interesanti. Vai augstums nebiedē? - Nē, varu mierīgi staigāt pa kori, - apgalvo brigadieris, bet vīri no augšas piebalso, ka vienkārši jādara savs darbs, nevis jādomā, vai galva nereibst. Varbūt vienīgi pie paša gaiļa būtu drusku savādi, bet tur rāpties nav paredzēts. Draudzes priekšniece domā, ka torņa pamatnes sakārtošanai tomēr nāksies līgt alpīnistus.

Portāla būvnieki teic, ka viņiem gluži profesionāli esot interesanti pētīt, kā veidotas vecās jumta konstrukcijas, savienojumi. Pat pārsteidzoši, kā pirms gadsimta to varēja izdarīt. Reizumis ienākot prātā domas - nezin, kāds bijis jumta segums vēl pirms pašreizējā simtgadnieka, kā vispār šī senā celtne tapusi. Mainot vecās koka konstrukcijas, atrasts uzraksts 1909 un liecība par tā laika celtnieku darbu. Tagad savu vēstījumu nākamajiem būvniekiem atstājuši Portāla vīri. Vai jaunais jumts izturēs gadsimtu? - Ja dakstiņi kalpos kā nākas, tad izturēs, - rēķina celtnieki.

2009

Īsziņas

2009. gada 27. janvāris

Svētdien Limbažu kultūras nama jauktais koris Doma kopā ar saviem jaunajiem draugiem - Saulkrastu Bangotni - bija aicināts ar savu garīgo dziesmu programmu kuplināt dievkalpojumu Saulkrastu baznīcā. Domas diriģente Māra Skride ir pārliecināta, ka abu koru sadarbība turpināsies.

2009. gada 26. februāris

Sestdien Ainažu kultūras namā notika draudzības koncerts, ar kuru mājnieki - jauktais koris Krasts - un viņu viesi - Limbažu Doma un Iecavas jauktais koris, ko vada ainažnieku kādreizējie diriģenti Uģis un Linda Matveji, iesaistījās pensionētajiem kordiriģentiem veltītajā labdarības akcijā. Dziedātāji īpaši vēlas palīdzēt Jānim Dūmiņam. Doma šim koncertam bija izvēlējusies S. Mences jaundarbus, kas komponēti tieši limbažniekiem, Krasts - J. Lūsēna un R. Paula dziesmas. Jaunā kvalitātē izskanēja arī kopkora dziedājums. Savukārt Limbažu Kalme un Ziedonis viesojās Carnikavā pie turienes sieviešu kora Undīne.

Koris Doma akcijā Ar dziesmu palīdzēsim

2009. gada 7. marts, 2009

Īrisa DAIŅA

Pagājušajā svētdienā ar koncertuzvedumu No Ziemassvētkiem līdz cīruļiem Limbažu kultūras nama jauktais koris Doma kopā ar kapelu Labi, ka tā un darbīgajām Helmas klubiņa sievām iesaistījās Latvijas Kordiriģentu asociācijas rīkotajā labdarības akcijā Ar dziesmu palīdzēsim. Tās nolūks vākt līdzekļus grūtībās nonākušajiem pensionētajiem diriģentiem, kas visu savu mūžu veltījuši kultūras druvai. Limbažnieki izvēlējušies sniegt atbalstu staicelietei, skolotājai Dzidrai Rocei, kas mūzikas laukā nostrādājusi 53 gadus, vadījusi ansambļus, bijusi kordiriģente, kormeistare un joprojām aktīvi darbojas, vadot savā pilsētā senioru ansambli Dziesmu draugi. Viņa arī bija šī sarīkojuma goda viešņa.

Domas uzvedums bija veidots, balstoties uz šīgada jubilāru Antona Austriņa (125) un Viļa Plūdoņa (135) atstāto mantojumu. - Gribējām atdzīvināt mūsu senču tradīcijas laikā no Ziemas saulgriežiem līdz pavasarim, un to var smelties šo literātu daiļradē, - pamatdomu atklāja kolektīva mākslinieciskā vadītāja Māra Skride. Tā, koristiem gan dziedot, gan skandējot dzeju, arī pārvēršoties ķekatniekos, kapelai muzicējot, helmietēm mielojot atnākušos ar katram attiecīgajam brīdim atbilstošiem ēdieniem, stāstot ticējumus un senās paražas, kopīgi varēja izdzīvot, kā sendienās vadītas dienas no Ziemassvētkiem līdz brīdim, kad debesīs atskan cīruļu treļļi. Korim esot padomā līdzīgi iezīmēt arī citus gadalaikus. Cerēsim, ka tas izdosies, bet šoreiz paldies par jauko pēcpusdienu un labestību!

Īsziņas

2009. gada 21. aprīlis

Svētdien ar savu programmu No Ziemassvētkiem līdz cīruļiem, kas bija papildināta ar pavasarim atbilstošām tautasdziesmām (arī mazāk pazīstamām), Alojas kultūras namā viesojās Limbažu kultūras nama jauktais koris Doma un Helmas klubiņa dāmas. Šoreiz publikā bija daudz bērnu, un arī viņi labprāt atsaukušies aicinājumam tautasdziesmas līdzdziedāt, bet sevišķi patikusi našķošanās ar helmiešu cienastiem.

Doma ieved skaistajā valša pasaulē

2009. gada 30. aprīlis

Īrisas DAIŅAS teksts un foto

Valšu vakara romantisko noskaņu radīja arī jaunās pianistes Maretas Beitikas izjustā muzicēšana

Limbažu kultūras nama jauktais koris Doma līdztekus Melngaiļa Mūzikas svētkiem paredzētā repertuāra apguvei šo sezonu veltījis arī vairākiem projektiem, kas interesanti gan pašiem dziedātājiem, gan klausītājiem. Pagājušajā sestdienā jauku novakari limbažniekiem sagādāja Valšu vakars, ko diriģente Māra Skride bija iecerējusi tā, lai klausītāji atcerētos, kā austriešu tautasdziesmās saklausītie trīs ceturtdaļu ritmi, pateicoties par valšu karali dēvētajam Johannam Štrausam, iekaroja pasauli. Koncertu ievadīja jaunā, talantīgā pianiste, Mūzikas akadēmijas absolvente Mareta Beitika, atskaņojot Frederika Šopēna Trešo balādi - arī tajā saklausāmi valša ritmi. Vakara gaitā Domas, solistes Ditas Lāces un kapelas Labi, ka tā izpildījumā izskanēja jo daudzas populāras un arī mazāk zināmas melodijas. Vīnes valsī, ar savu grāciju izsaucot publikas sajūsmu, pa zāli izvirpuļoja jaunie deju pāri Alise Bome - Kaspars Vanka un Lauma Vosa - Raivis Mucenieks, bet Sagšas dejotāji apliecināja, ka valsi var iznesīgi un aizrautīgi dejot arī senioru gados. Viņu piemērs sarīkojuma kulminācijā iedrošināja arī publiku ne tikai kopā ar koristiem vienoties dziesmās, bet vēl pašiem izgriezt kādu valsi.

Programmas sagatavošanā ieguldīts liels darbs, tādēļ gribētos, lai šis nepaliktu vienreizējs notikums, bet Valšu vakaru varētu izbaudīt arī citviet.

Limbaži paraksta sadarbības līgumu ar Sandi Norvēģijā

2009. gada 16. jūnijs

Ilzes MILLERES teksts un foto

Sandes pilsētas mērs Karls Einars Haslestads un Limbažu pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Žūriņš paraksta sadarbības līgumu

Limbažu pilsētas dome pēc 3 gadu sadraudzības ar Sandi - pilsētu Norvēģijas dienvidos - 6. jūnijā parakstīja līgumu, kas paredz abu pašvaldību sadarbību. Galvenās sadarbības jomas būs kultūra, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, pilsētas attīstības plānošana un vide, sociālie jautājumi, pieredzes apmaiņa pašvaldību darbībā.

Jau 2007. gadā Sandes pilsētas izpilddirektors Trūns Bamruds novērtēja Limbažu bagāto kultūras piedāvājumu, atzīstot, ka sadarbība jāattīsta šajā jomā. Viņš ieteica raudzīties, kā abas pilsētas risina dažādus pilsētas vadības un plānošanas jautājumus. Sandes pilsētas oficiālā delegācija pērn kā viesi piedalījās Limbažu pilsētas svētkos, bet šogad šo svinību programmu papildinās arī Sandes koris Kor-Ona, kam Limbažu ev. lut. baznīcā paredzēts kopīgs koncerts ar Limbažu jaukto kori Doma.

Jauktais koris Doma godina latviskās vērtības

2009. gada 9. jūlijs

Elīnas GRIBUTES teksts un foto

Visatbildīgāko darbu veica kora dalībnieki Edmunds Slūka (no kreisās) un Normunds Zaķis, kuri ar alu cienāja gan koncerta dalībniekus, gan skatītājus

Piektdien Limbažos notika jauktā kora Doma koncerts No cīruļiem līdz Pēterdienai. Šis koncerts tapis par godu diviem latviešu dzejniekiem jubilāriem - Antonam Austriņam šogad paliek 125, Vilim Plūdonim - 135 gadi. Mūziku dzejnieku tekstiem sarakstījušas komponistes Selga Mence un Anna Veismane.

Koncertā piedalījās ne tikai koris, bet arī Helmas klubiņš, Limbažu muzeja direktors un fitoterapeits Jānis Ulmis un Sandras Budevičas vadītā kapela Labi, ka tā. Helmas klubiņa pārstāves stāstīja par dažādām svētku ieražām, ripinot olas un perot skatītājus ar īstiem pūpoliem (cik neierasti šim gadalaikam!), cienāja skatītājus ar Lieldienu ēdieniem - ķiļķeniem jeb klimpām un Dzintras Gulbes gādātajām paipalu olām, kas bija jāēd ar visu čaumalu. Par Jāņu tradīcijām stāstīja Jānis Ulmis, kas dalīja pirts slotas, papardes - vībotnes jeb buršanas slotiņu piešķirot kora diriģentei Mārai Skridei, un tējas, kas obligāti jāvāc Jāņu vakarā, jo tad tām piemīt īpašas spējas. Skatītāji tika cienāti ar pīrāgiem un Jāņu sieru. Uzmundrinot apmeklētājus un iesaistot kopīgā dziedāšanā un dejošanā, Pēterdienas noskaņās spēlēja kapela Labi, ka tā. Koncerta izskaņā tika dalīts alus un aiz loga iedegts netradicionāls ugunskurs - no lāpām veidots aplis.

Koncertu atbalstīja Limbažu rajona padomes projekts Pilnveidojot sevi, dot citiem un Nīderlandes fonds KNHM. - Iedalītie līdzekļi ļāva mums iegādāties jaunus tērpus, kuros esam arī šajā koncertā, - stāsta kora diriģente Māra Skride un pateicas visiem, kas palīdzēja.- Vēlos visiem novēlēt šajā laikā, kad esam tik ļoti apdraudēti, turēties pie tā, kas latviešiem vienmēr palīdzējis, - dziesmām, mūzikas un garīgajām vērtībām.

Šis bija viens no trim cikla Zemnieka gadalaiki koncertiem. Pirmajā, kas tapa sadarbībā ar Intas Kalniņas vadīto Limbažu BJC skolēnu teātri Kriksis, tika izdziedāts un izspēlēts zemnieka dzīves posms no Ziemassvētkiem līdz cīruļiem. Nākamā - trešā daļa - No Pēterdienas līdz Mārtiņiem, iespējams, tiks iestudēta jau septembrī.

Limbažos svinēs divas dienas

2009. gada 10. jūlijs

Liene STUCE

Šogad Limbažu pilsētas svētki notiks teju divu dienu garumā. Tie sāksies 31. jūlija vakarā ev. lut. baznīcā, kur pilsētnieki aicināti uz koncertu Lūgšanu stunda ar mūziķu Guntas Davidčukas, Arta Sīmaņa un Kristīnes Adamaites piedalīšanos. Koncertu baznīcā sniegs arī Limbažu sadraudzības pilsētas Sandes (Norvēģija) koris un mūsu pašu jauktais koris Doma. Neizpaliks arī pērn iedibinātā tradīcija pie baznīcas veidot Sveču dārzu no pašu nestām svecītēm. Savukārt pilsdrupās piektdienas vakarā varēs noskatīties brīvdabas kino jeb Lielā Kristapa tūri Latvijā.

Vairāk lasiet drukātajā Auseklī

Vēl viena lappuse Domas gadskārtu ciklā

2009. gada 21. novembris

Īrisas DAIŅAS teksts un foto

Mārtiņtēvs (Juris Žūriņš) izbauda pirtnieka Ziedoņa Kārkliņa darbarīku iedarbību

- Pasaulīt, lapas krīt vecam zelta kokam. Skaties vien - tāpat skrien gadi kā pa jokam, - ar šīm dzejnieka Antona Austriņa dzejas rindām pagājušā svētdienā Limbažu kultūras nama jauktais koris Doma ievadīja jau trešo sava saulgriežu cikla koncertuzvedumu, veltītu gada ritumam latviešu zemnieku sētā. Šoreiz tas stāstīja par laiku no Pēteriem līdz Mārtiņiem.

Korim, tā diriģentei Mārai Skridei izstāstīt un izdziedāt šo stāstu, kas virknējās no Selgas Mences, Annas Veismanes dziesmām ar Viļa Plūdoņa un A. Austriņa dzeju un tautas melodijām, līdzēja Namamāte un Mārtiņtēvs - Sandra Mieze un Juris Žūriņš, Sandras Budevičas vadītā kapela Labi, ka tā, arī Mārtiņmāte - tautas ticējumu un paražu zinātāja Astra Tomsone. Savukārt par cienastu atkal gādāja Helmas klubiņa čaklās sievas. Dalīties savās zināšanās bija atbraucis dziednieks un pirtnieks Ziedonis Kārkliņš no Skultes. Pēc viņa stāstījuma, pirtsslotu un citu rīku demonstrējumiem, šķiet, daudziem uz karstām pēdām gribējās doties uz pirtiņu šķīstīt savu miesu un garu. Tie, kas uz savām mugurām (arī Mārtiņtēvs) izbaudīja pat tādus itin šerpus rīkus kā kārkla klūgu saišķis vai koka āmurītis, atzina tos par varen iedarbīgiem... Bet īsta jautrība uzvirmoja, kad koristi satērpās maskās un ieradās ciemiņi - Mārtiņbērni no Saulkrastiem. Tiesa, no skatītāju zāles rotaļās un dančos lielākoties iesaistījās vien jaunākā paaudze.

Ar savu pirmo cikla sarīkojumu martā Doma Kordiriģentu asociācijas izsludinātajā akcijā vāca līdzekļus pensionēto kolēģu atbalstam, konkrēti - staicelietei Dzidrai Rocei. Šoreiz dziedātāji vēlējās dot savu pienesumu akcijā Sirds eņģelis, un ar gavilēm tika uzņemts S. Miezes vēstījums - tovakar mazā limbažnie-ka, pūtēju orķestra Lemisele dalībnieka Raivo Maksima labā saziedota savā ziņā maģiska summa - 91 lats un 91 santīms. Vēl koris pateicās saviem labvēļiem - Hipotēku un zemes bankai, bijušajai rajona padomei un Limbažu domei par iespēju tikt pie jauniem koncerttērpiem, tāpat savām diriģentēm M. Skridei, Mārītei Leimanei, koncertmeistarei Maretai Beitikai un visiem, kas līdzēja koncertuzvedumu tapšanā.

Zigmundu Skujiņu un Anitu Mellupi ar Limbažiem saista daudz jauku atmiņu

2009. gada 1. decembris

Ilva BIRZKOPE

Ceturtdien Teātra mājā Limbažu Galvenās bibliotēkas (LGB) rīkotajā pasākumu ciklā Mūsu viesis bija ieradušies divi ciemiņi - rakstnieks Zigmunds Skujiņš un grāmatu apgāda Likteņstāsti vadītāja Anita Mellupe. Viņiem Limbaži nav sveši, jo te būts arī iepriekš. Savulaik Z. Skujiņš itin bieži uzturējies Limbažu tuvumā, kad atpūties pie drauga Nabē. A. Mellupi labi zina gan Limbažu 3., gan vakarskolā, viņa ir draugos ar kora Doma vadītāju Māru Skridi, mūsu bijušo kultūras eksperti Taisu Arumu, helmietēm. - Paldies limbažniekiem par šo uzaicinājumu! To saņemot, nopriecājos, ka atkal būs iespēja mērot piepildītu ceļu divatā ar Zigmundu Skujiņu, jo ikdienā viņš vairāk sēž savā „cellē” un raksta, - ievadā sacīja A. Mellupe, piebilstot, ka šurpbraucot iegriezušies Igates pilī, kur ļoti laipni uzņemti tāpat kā šeit. Abi nereti dodas pie lasītājiem kopā, jo viņiem izveidojusies cieša sadarbība - apgāds Likteņstāsti savos izdevumos iekļāvis gan rakstnieka dzīvesstāstu, gan viņa trāpīgos atzinumus par vienu vai otru grāmatu.

2010

Ainažu, Limbažu un Pāles kori vienojas draudzīgā koncertā

2010. gada 6. februāris

Zintis SĀRS, Ainažu kultūras darbinieks; Normunda ZAĶA foto

Dziesma ir spēks, kas vieno, - stāvot plecu pie pleca, pārliecināti Ainažu, Limbažu un Pāles koristi

Sestdienas pēcpusdienā Ainažu kultūras namā dzirkstīja prieks un sengaidītas satikšanās gaisotne, jo pie mūsu kora Krasts viesojās mīļi ciemiņi - Limbažu kultūras nama koris Doma (diriģente Māra Skride) un Pāles kultūras nama koris Vienmēr (Egons Beitiks). Koncertu ievadot, Krasta diriģente Agra Jankovska pieminēja, ka šī ir jauka tradīcija - janvāra beigās, kad tā vien gribas ietīties segā un nekur neiet, spītējot salam, tomēr izbāzt degunu no mājas, lai tiktos vienā lustīgā sadziedāšanās pasākumā jeb mazajos koru karos. Dalībnieki sprieda, ka viņiem izveidojies pat savs fanu pulciņš, jo lielākoties tie koncertu apmeklētāji, kuri draugos ar dziesmu, nemainās. Visi kori bija labi sagatavojušies un priecēja klausītājus ar savām programmām. Noslēgumā kopkora izpildījumā skanēja Manai dzimtenei diriģentes M. Skrides virsvadībā.

Saviesīgajā daļā koristi izrādīja savas prasmes ne tikai dziedāšanā, bet arī atraktīva harēma veidošanā un ne mazāk veiksmīgi pierādīja, ka daudzi no viņiem būtu gatavi startēt konkursā Dejo ar zvaigzni. Par gana daudz apspriesto krīzi šajā vakarā neviens nerunāja, jo cilvēkiem, kuri savā garā stipri, nekādas ķibeles nevar ne nieka padarīt - bēdu zem akmeņa un pāri dziedādami!

Atkalredzēšanās prieks mudināja dziedātājus kaldināt jaunus plānus, lai, paejot kaut nedaudz tuvāk pavasarim, atkal varētu tikties kādā lustīgā kopābūšanā, lieku reizi apliecinot sev, ka dziesma ir spēks, kas izpaužas vienotībā.

Helmas klubiņš svin savu 13. gadskārtu

2010. gada 9. marts

Līga LIEPIŅA

27. februārī Helmas klubiņš Sociālo pakalpojumu centrā (SPC) Limbaži atzīmēja savu 13. gadadienu. Ar sveicieniem bija ieradusies gan Limbažu kultūras nama jauktā kora Doma vadītāja Māra Skride, gan Zvejniekciema fokloras kopa ar vadītāju Antru Deniškāni un, protams, arī SPC Limbaži vadītāja Laima Hincenberga.

Vairāk lasiet drukātajā Auseklī

Mūsu apriņķa pieaugušo kori tiekas pirmajā kopmēģinājumā

2010. gada 25. marts

Ilvas BIRZKOPES teksts un foto

Virsdiriģents Kaspars Ādamsons kopā ar koristiem pēta dziesmu notis

Pagājušonedēļ Limbažu kultūras namā uz pirmo kopmēģinājumu pulcējās 6 apriņķa kori - Limbažu Ziedonis, Kalme un Doma, Pāles Vienmēr, Vidrižu Zvīgzna, Alojas Ale, kā arī Artas Zundes vadītais Straupes jauktais koris, kas tāpat gatavojas maijā Viļķenē piedalīties komponistam Baumaņu Kārlim veltītajā Himnas Goda dienā. Šī vienlaikus bija reize, kad kolektīvi klātienē iepazinās ar sava apriņķa koru virsdiriģentu Kasparu Ādamsonu. Viņš par to iecelts pērn rudenī.

Vakar notika otrs šāds mēģinājums - Salacgrīvā, lai tāspuses kolektīviem būtu mazāk problēmu ar nokļūšanu norises vietā. Tur piedalījās «Skulte», Liepupes «Pernigele» un Ainažu «Krasts». - Gatavojamies gan «Himnas Goda dienai», gan apriņķa koru skatei, kas būs aprīlī. Uzreiz pēc tās atkal plānojam kopmēģinājumu. Repertuārā ir dažas dziesmas, kas jādzied gan skatē, gan Viļķenē, - pastāstīja K. Ādamsons. Viņš zināja teikt, ka senioru kolektīviem, gatavojoties 29. maijā Valmierā gaidāmajiem koru svētkiem, mēģinājumi norit atsevišķi un tiem ir citi virsvadītāji.

Mēģinājumā varēja novērot, ka virsdiriģents, strādājot ar mūsu koristiem, ir atraktīvs, ar labu humora izjūtu, taču vienlaikus ļoti prasīgs. Viņš neslēpj, ka liek dziedātājiem daudz strādāt arī mājās, lai, ierodoties uz mēģinājumu, tas noritētu raitāk. Domājams, ka arī turpmākā sadarbība būs abpusēji veiksmīga. Ikdienā K. Ādamsons vada Latvijas Kultūras akadēmijas jaukto kori Sōla, Sēja, arī divus kolektīvus Rīgas 6. vidusskolā, darbojas vokālajā grupā Singit, senās mūzikas ansamblī Modus Vivendi un a capella kvartetā Harmony 4 Riga. Viņš ir arī viens no šīsvasaras Skolēnu dziesmu svētku koru koncerta virsdiriģentiem.

Diriģente Māra Skride izdzied savus gadus

2010. gada 30. marts

Īrisas DAIŅAS teksts un foto

Jubilāre Māra Skride savā gaviļdienā neslēpa prieku, ka viņai ir tik daudz draugu, kas novērtē, ko spējusi savā darbā paveikt. Bet par Arāja vīru komplimentiem sev - laipna, azartiska, neatlaidīga, koķeta, eleganta, arī stingra, strādīga utt. - bija līdz sirds dziļumiem aizkustināta un pat pārsteigta

Pagājušajā nedēļā nozīmīga dzīves jubileja apritēja diriģentei Mārai Skridei. Sestdien viņa Limbažos bija saaicinājusi sava radošā darba līdzgaitniekus, draugus un tuviniekus, lai kopā ar Limbažu kultūras nama jaukto kori Doma un vokālo grupu Arājs izdziedātu aizvadītos dzīves gadus. Tie allaž bijuši piepildīti, jo Mārai piemīt milzīga enerģija, jaunu ceļu meklētājas gars. Pašas izloloto Domu viņa vada jau desmito gadu, bet ar Arāju, kurā dzied vīri no visām Latvijas malām, ir kopā 38 gadus 2 mēnešus un 15 dienas (šos datus piefiksējis publicists Ēriks Hānbergs). Bet vēl 20 gadi Mārītes - kā viņu ierasts mīļi uzrunāt - radošajā biogrāfijā saistīti ar Skultes jaukto un tikpat ar Vecumnieku vīru kori. Jāatceras arī, ka kādu laiku viņai bija uzticēti rajona koru virsdiriģentes pienākumi. Tas nebūt nav viss.

Ē. Hānbergs atgādināja, kā kopā ar Arāju un izcilo aktrisi Elzu Radziņu tapa programma Senā daina, kļūsti spīva, kas publiku magnetizēja 5 gadus. Liela loma Mārai arī Alojas kultūras dzīvē. - Viņa ir tā, kas palīdzēja mums izveidot nozīmīgāko Alojas kultūras dzīves notikumu - dzejnieka Ausekļa jubilejas svētkus «Gaismu sauca». Pirmie bija 2000., otrie - 2005. gadā, un tūlīt sākām domāt, ko dziedāsim 2010. gadā. Tā tika radīts jaunrades dziesmu konkurss - skolēni un studenti komponēja dziesmas, ko mācījās mūzikas skolu kori. Māra tā visa organizēšanā ielika lielu darbu un nu novedusi šo pasākumu līdz Dziesmu svētkiem - šogad 4. jūlijā tajos pirmoreiz notiks Latvijas mūzikas skolu koncerts, kurā tiks atskaņotas šīs jaunās dziesmas. Tas ir Māras izveidots projekts, mēs esam tikai atbalsta grupa, - atzina Alojas mūzikas un mākslas skolas direktore Laila Ulmane. Savukārt kopā ar Domu īstenojusies Māras jau senāk izlolotā programma Saulgrieži, kurā Viļa Plūdoņa un Antona Austriņa dzeju dziesmās pārvērtušas komponistes Selga Mence un pašas meita Anna Veismane. Pirmie Saulgrieži tapa kopā ar skolēnu teātri Kriksis, vēlāk Māra piesaistīja arī kapelu Labi, ka tā un Helmas klubiņa sievas, tā radās latviešu tautas paražām veltīts cikls. Vēl vienu jubilāres darbības šķautni iezīmēja grāmatu apgāda Likteņstāsti vadītāja Anita Mellupe: Māra, kā jau Tautas frontes aktīviste, arvien ar saviem kolektīviem bijusi koncertzālē Ave sol, lai atcerētos mūsu tautai izšķirošākos notikumus, īpaši janvāra dienas. Ne jau velti apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Jubilejas koncerts ar profesora Venta Zilberta, koncertmeistares Maretas Beitikas, flautistes Kristīnes Beitikas un Domas solistes Ditas Lāces līdzdalību izdevās ļoti sirsnīgs, bieži uzvirmoja smiekli, jo Māra kā vienmēr bija vienkārša, koristiem un publikai atvērta. - Šādi brīži, kad mēs saplūstam mīlestībā, labestībā, ir vajadzīgi ikvienam. Paldies visiem, kas palīdzēja radīt šo laimes mirkli un kopt mūsu tautas dārgumu - kopdziedāšanu! - aizkustināta par sev veltīto atzinību, pateicās jubilāre. Bet svinību dalībnieki ir pārliecināti, ka viņa enerģiski ķersies pie jauniem darbiem.

Īsziņas

2010. gada 8. maijs

4. maijā Salacgrīvas kultūras namā bija ļoti jauks Limbažu kora Doma koncerts No Ziemassvētkiem līdz cīruļiem, veltīts Latvijas neatkarības atjaunošanas 20. gadadienai. Māras Skrides vadītais kolektīvs savā sagatavotajā programmā caur dziesmām izstaigāja svarīgākās latviešu tradīcijas, iedzīvinot tās arī vizuāli. Tāpat koristi iesaistīja darbībā skatītājus, aicinot ne tikai dziedāt līdzi, bet arī cienāja viņus ar nacionālās virtuves labumiem.

Koris Doma gatavojas svinībām un diriģentu maiņai

2010. gada 6. novembris

Ilva BIRZKOPE

Tieši pēc nedēļas savu 10. jubileju atzīmēs Limbažu kultūras nama jauktais koris Doma. Vispirms paredzēta izstādes Ko vēl protu... atklāšana, kurā varēs iepazīt lietas, kam dziedātāji pievērsušies brīvbrīžos. Pēc tam skanēs svētku koncerts, piedaloties, protams, pašam gaviļniekam, pūtēju orķestrim Lemisele, ansamblim Kokle, vīru vokālajai grupai Arājs un citiem viesiem. Programmā dominēs dzīvespriecīga noskaņa. Būs dzirdams komponista Uģa Prauliņa cikls Neprātīgas dziesmas, kā arī Daces Robules un Aleksandra Jasjukeviča dziesmu pirmatskaņojumi. Īpaša solās būt esošo un bijušo koristu vienošanās kopīgā priekšnesumā, izpildot Imanta Kalniņa Lūgšanu.

Vairāk lasiet drukātajā Auseklī

Domas devīze - Mēs būsim!

2010. gada 20. novembris

Īrisa DAIŅA

Pagājušajā sestdienā kuplā draugu un cienītāju pulkā savu pirmo desmitgadi atzīmēja Limbažu kultūras nama jauktais koris Doma. Jubilejas koncerta programma bija rūpīgi gatavota, pieaicinot talkā arī sadarbības partnerus,- daudzveidīga un kolektīva darbību raksturojoša. Tautasdziesmu apdares izskanēja kopā ar Anitas Viziņas-Nilsenas vadīto tautas instrumentu ansambli Kokle, Uģa Prauliņa cikls Neprātīgas dziesmas - ar pūtēju orķestri Lemisele. Savukārt koncerta nobeigumā, izdziedot Jāņa Veismaņa korim pārlikto Johanna Štrausa skaņdarbu Pie skaistās, zilās Donavas, Domai pievienojās tā uzticamā koncertmeistare Mareta Beitika, profesors Ventis Zilberts un pašu diriģentes Māras Skrides otrs bērns - vīru vokālā grupa Arājs. Ar šo ansambli Doma daudzkārt veidojusi kopīgas programmas, un arī šoreiz vīri kā dāvanu jubilāriem veltīja vairākas savas dziesmas. Mūsu koris var palepoties arī ar divām jaukām solistēm - Ditu Lāci un Andu Kļavi, bet galvenais - ar kolektīvā valdošo radošo garu. Tā atkal bijām aculiecinieki četriem pirmatskaņojumiem: Domas dziedātāja Aleksandra Jasjukeviča Kurzemes krasts, Vidzemes krasts un trim Daces Robules dziesmām, ko viņa radījusi pēc M. Skrides lūguma. - Dacīte jauktajam korim dziesmas komponēja pirmo reizi, bet izdevās labi. Viņai vajadzētu šai virzienā strādāt arī turpmāk, - atzina pieredzējusī diriģente.

2011

Kora «Doma» un tā jaunā diriģenta kopīgā pirmizrāde

2011. gada 21. maijs

Ilva BIRZKOPE

Svētdien Limbažu kultūras namā notika jauktā kora Doma un Ausekļu Limbažu teātra kopīgs koncertuzvedums, veltīts Starptautiskajai ģimenes dienai. Vienlaikus tā bija kolektīva jaunā diriģenta Austra Kalniņa pirmā lielākā atrādīšanās publikai. Viņš kori vada kopš decembra: - Pa šo laiku esmu ļoti labi iejuties kolektīvā, un ir sajūta, ka esam uz pareizā ceļa.

Koncerta pirmajā daļā skanēja gan latviešu kordziesmas no 2013. gada Dziesmu svētku repertuāra, gan ārzemju tautas mūzika un mazliet no džeza. Turpinājumā Doma nodevās improvizācijai, izmantojot dažādas perkusijas. Pie klavierēm sevi spoži parādīja pats A. Kalniņš. Koristiem palīdzēja Ausekļa Limbažu teātra aktieris Jānis Roļskijs un Agris Krapivņickis no skolēnu teātra Kriksis. Arī sanākusī publika koncertu novērtēja atzinīgi. Domas diriģents izteicās, ka šo muzikālo uzvedumu, varbūt mazliet ko pamainot, gribētu parādīt vēl citviet. - Vienmēr prieks, kad kolektīvā ienāk jauni, radoši cilvēki ar savu skatījumu uz lietām un iedvesmo pārējos. «Domai» Austris Kalniņš ir vērtīgs ieguvums, - uzskata režisore Inta Kalniņa.

Limbažu «Doma» un Vidrižu «Zvīgzna» koru saietā Ērgļu novadā

2011. gada 17. septembris

Arī Limbažu Doma un Vidrižu Zvīgzna šodien piedalīsies 13. Latvijas koru saietā Ērgļu novada Meņģeļos, kur ar konkursu (mūsu abi kori tajā gan nestartēs) un koncertiem vairāk nekā 50 dziedošo kolektīvu atzīmēs brāļu Jurjānu jubilejas. Sarīkojumā skanēs komponista Jurjānu Andreja tautasdziesmu apdares un latviešu kora dziesmu klasika. Šo saietu rīko Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs sadarbībā ar Ērgļu novada pašvaldību.

© Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz laikrastu «Auseklis obligāta