M�ra Skride dzimusi 1940.gada 24.mart� Jelgav�. Bijusi pirm� meita tr�s b�rnu �imen�. T�vs m�l�jis m�ziku, bet apst�k�u spiests, saist�jis savu profesiju ar me�iem. Ie��mis vado�us amatus un ticis p�rcelts no vienas vietas uz otru. M��a otraj� pus� bijis docents Latvijas Lauksaimniec�bas akad�mij�. Sarakst�jis vair�kas gr�matas par me�u mehaniz�ciju. M�te bijusi �uv�ja un str�d�jusi m�j�s.

Sakar� ar t�va darba vietu mai��m, ar� M�rai bie�i bijusi j�maina skola. M�c�jusies �ekav�, In�ukaln�, Stend�, Dobel�, Asaros. Pabeigusi J�zepa Medi�a m�zikas vidusskolu, p�c tam J�zepa V�tola Valsts konservatoriju (tagad M�zikas akad�mija). �imene vakaros bie�i muzic�jusi. T�vs sp�l�jis �it�ru, p�r�jie dzied�ju�i. M�ra skol� ar pan�kumiem dzied�jusi solo. M�coties Asaros, klases audzin�t�ja un �r�elnieks P�teris S�polnieks rosin�jis m�c�ties J�zepa Medi�a m�zikas skol�. M�rai labi padevusies ar� z�m��ana.

Studiju laik� un p�c konservatorijas beig�anas M�ra Skride vair�kos pa�darb�bas koros str�d�jusi par kormeistari, dzied�jusi solo. Bijusi kl�t R�gas kamerkora AVE SOL tap�an� un organiz��an�, rakst�jusi kora hroniku, dzied�jusi. Str�d�jusi ar vok�lajiem ansamb�iem R�g�, Stelp�, Vecumniekos, Skult�, v�l�k ar v�ru vok�lo grupu �Ar�js�. Ar �Ar�jiem� str�d� jau 35 gadus. Regul�ri sa��mu�i godalgas zonu un republikas skat�s. Ilgi vad�jusi Vecumnieku v�ru kori un ieg�tas 1.vietas zonu skat�s, 2. vieta republik�. 20 gadus str�d�jusi ar jaukto kori �Skulte�. Tagad str�d� ar Limba�u kult�ras nama jaukto kori �Doma�.

Ar grupu �Ar�js� regul�ri piedal�ju�ies TV un radio raid�jumos, republikas un agr�k ar� PSRS vald�bas pas�kumos un koncertos. Par ansambli uz�emtas vair�kas filmas, ieska�ota plate. Par iev�rojamo ansambli 2002. gad� �riks H�nbergs uzrakst�jis gr�matu �Dziedo�ie bru�urupu�i� . M�rai Skridei izveidojusies laba sadarb�ba ar SIA b/o �Likte�st�sti� izdev�ju Anitu Mellupi.

Daudz koncert�ts Latvij� un �rzem�s. Ar tautas dziesmu programmu �Sen� daina, k��sti sp�va� 5 gadus apbrauk�ta Latvija kop� ar Elzu Radzi�u un flautistu Imantu Snorbi, sievie�u un kokl�t�ju ansamb�iem. Koriem liel�kie notikumi bija piedal��an�s koru skat�s, Dziesmu sv�tkos rajonos un R�g�. 10 gadus bijusi Limba�u rajona koru virsdiri�ente. M�ra darboj�s ar� Em�la Melngai�a 120. un 125.dzim�anas dienu sv�tku orgkomitej�. Melngai�a sv�tkos sabrauca ap 200 dzied�t�ju.

Atmodas gados darbojusies Latvijas Tautas frontes Skultes grup�, Limba�u TF vald� un v�l�k ar� LTF vald�. Skult� un Saulkrastos kop� ar domubiedriem c�n�ju�ies pret lab�ko zemju izdal��anu t� saucamaj�m d�rzkopju sabiedr�b�m. R�kojusi da��dus koncertus ar patriotisku un latvisku noska�u. 1990.gad� �Ar�ja� koncertus D�nij� s�ku�i ar Latvijas valsts himnu, neskatoties uz to, ka grupai l�dzi biju�i cilv�ki no Dro��bas komitejas. Savi��ojo�i br��i piedz�voti Tautas frontes kongresos, Tautas manifest�cij�, Barik��u nakt�s, liesmojo�aj� �Baltijas ce��, valsts karoga iesv�t��an� Skult� un citviet Latvij�.

Tagad M�ra Skride vair�kus gadus R�g� janv�ra m�nes� koncertz�l� �Ave sol� organiz�jusi Barik��u atceres pas�kumus, kuros piedal�s kinooperatoru A. Slapi�a, G. Zvaigznes, J. Podnieka �imenes, tuvinieki un draugi. Sar�kojum� dzied vi�as vad�tie kori un ansamb�i, k� ar� uzaicin�tie solisti un �r�elnieki un Limba�u b�rnu m�zikas skolas vijolnieki.

M�ras Skrides v�l�jums: �B�t kust�b�, taup�t laiku, nedz�vot tuk�gait�! Kopt un saglab�t sird� latviskuma izj�tu! Atkal un atkal atcer�ties un apcer�t Ausek�a uzdoto jaut�jumu: kas m�s bij�m, esam, b�sim laik�?�

Sagatavoja Kalvis Rudz�tis